vilkābele
12 November 2011 @ 06:03 pm
 
Pievērsiet uzmanību!
Nesen draugiem.lv apkārt klejoja raksts ar lūgumu atrast Andri Kučiku.Šo rakstu draugiem.lv administrācija izdzēsusi par 'goda un cieņas aizskarošu' saturu. Šim cilvēkam to īpašību diemžēl nepiemīt. Pateicoties tieši šī raksta iziešanai tautās ar populārā portāla palīdzību, mums izdevās ātri atrast šo krāpnieku un vismaz atgūt savu suni un mašīnas. Lieki teikt, ka tā ir tikai daļa no tā, ko viņš mums un citiem ir parādā. Kā izrādās, policija Andri aizturēt nevarot, jo nav noticis ielaušanās akts. Šis cilvēks vēl aizvien ir BRĪVĪBĀ un turpinās dzīvot kā līdz šim.
Šis 46 gadus vecais vīrietis ir piekrāpis un apzadzis daudzus cilvēkus un dzīvo vienos parādos. Pietiekami daudzi to vēl nezin un uzķeras uz viņa meliem. Jums liekas, ka ir jābūt muļķim, lai ļautos tikt piekrāptam? Tad jums ir paveicies, ka neesat piedzīvojis to, ko mēs un daudzi citi cilvēki. Viņš ir spējīgs mēnešiem ilgi izlikties par lielisku un uzticamu cilvēku un tad pēkšņi pazust, savācot viņam pieejamās jūsu mantas vai atstājot nenomaksātus parādus. Atgādināšu, ka šobrīd Latvijā ir augsts bezdarba līmenis un cilvēki bieži vien tiecas saprast un palīdzēt viens otram ar domu, ka visiem tagad grūti un kaut kā jāķepurojas, piedodam laikā nenomaksātus rēķinus - jo taču saņemam tik ticamus melus un paļaujamies uz tiem, ka drīz jau viss būs kārtībā. Andris ir ļoti prasmīgs uz šādiem meliem un brīnumainā kārtā iegūst cilvēku uzticību. Ne jau tikai 'muļķa sievietes' iepazīšanās portālos notic, pajautājiet arī māju/dzīvokļu īpašniekiem, autoservisu darbiniekiem, izbijušiem kolēģiem, radiniekiem - kāpēc viņi noticēja??
Lūdzu visus, kam ir kas sakāms par Andra Kučika nelietībām, sniegt ziņas, palīdzēt tās izplatīt tālāk, lai beidzot šim murgam tiek pielikts punkts. Kā izrādās, policijā viena cilvēka sūdzības par krāpniecību netiek ņemtas vērā, bet varbūt vairākumam tomēr ir spēks.
http://thosegoodtimes.files.wordpress.com/2011/11/andris2.jpg?w=490
http://thosegoodtimes.files.wordpress.com/2011/11/andris.jpg?w=490
http://thosegoodtimes.files.wordpress.com/2011/11/andris1.jpg?w=490
http://thosegoodtimes.files.wordpress.com/2011/11/andris0.jpg?w=490
 
 
vilkābele
22 May 2011 @ 04:18 am
 
Dziivokla biedrene uzriikoja atvadu balliiti, jo taisaas doties prom pirmdien. Ieluudzu vairaakus savus draugus un , godiigi sakot negaidiiju kaadu atnaakam shajaa drausmiigajaa laikaa, kad visi nodaljaa streso par skolas darbiem. Un paskat, ieradas abi puishi, kad jau atmetu visas ceriibas. Peec paseedeeshanas muusmaajaas vinji grasiijaas doties prom un pa celjam piekaapt citaa balliitee, as tika it kaa riikota kaut kur ljoti tuvu Stijn dziivoklim un izmantoju izdeviibu pievienoties. Kaa izraadiijaas, nav nekaadas balliites, beigaas iedzeeraam teeju Stijn dziivoklii. Vinjs dziivo viens ar savu suni un vinjam ir tik superiigs dziivoklis (un suns). Tas ir drausmiigi, manas simpaatijas pret vinju saknojas aizvien dziljaak un dziljaak, bet es nevaru saprast, vai es vinjam tiiku kaut kaadaa meeraa. Dazkart skiet nepaarprotami 'jaa', dazkaart nee. Vinjs nav peec izskata iisti manaa gaumee, bet ir kaut kas, kas tik nepaarvarami pievelk; pavisam citaadi kaa Maikls.
 
 
vilkābele
15 April 2011 @ 06:22 pm
Plāns ledus.  
Nopirku beidzot Ipod. 160gb. Vēl pirms minūtes ja rakstītu, vārdi būtu prieka un sajūsmas pilni, ilgi gaidīju, līdz sapelnīju pietiekami kārotajam. Atvēru vēstuli draugos un lasu par to, kas notiek mājās. Mans patēvs ir tā sagrauts, ka gribējis taisīt pašnāvību.Mamma pateica, ja viņš to izdarīs, paraus līdzi vēl pāris dvēseļu, viņas, omes un manu. Manī atkal ir drausīgs tukšums. Prieks izgaisa.
 
 
vilkābele
07 April 2011 @ 01:05 am
 
Pilnīgs ārprāts, kas notiek. Augšā -lejā, šurpu turpu...Nikola tomēr brauc erasmusā uz Angliju nākošgad nevis Grieķiju. Visādi citādi es priecātos, jo viņa ļoti gribēja, bet man galviņa galīgi sajukusi.. Pilnīgi atklāti teikšu, zaļā skaudība. Man aizdoma, ka viņai M arī patīk un tā būs fantastiska izdevība, iespējams.. kur nu vēl labāk, ja ne gandrīz dzīvojot vienā pilsētā.. Eh. Runājot par M, atkal pilnīgi dzen ārprātā. Atliku braucienu uz Londonu uz jūniju, lai varētu strādāt, un darīju viņam to zināmu un apjautājos, vai jūnijs viņam der, jo redz, ka Nikolai atteica aprīlī, jo esot pilna māja ar ciemiņiem jau. Gaidu, gaidu atbildi, nevaru sagaidīt. Vāros pie sevis, vai tad tik grūti atbildēt, vismaz piekājības pēc, tomēr mans parādnieks savā ziņā.. redzu, ka ir bijis fb, bet atbildes nav. Un šitā katru dienu jūdzos nost, sajūta, ka vai nu vņš vnk nepievērš uzmanību vai nespēj atbildēt laikā uz tonnām vēstuļu (drošvien pielūdzēju:D). Un tad pēkšņi, kad jau atmetu visas cerības, saņēmu beidzot atbildi. Tātad jūnijā..

Šodien skolā beidzot noskaidroju, kurai gleznai jātaisa kopija. Un ak nēēēēēēēēēēē..... pasniedzēja ļoti cieši ieteica kopēt fragmentu no restaurētā paneļa...tieši visgrūtāko daļu - Jēzuliņu pie krusta ar visiem krāsas slāņa zudumiem (sejā!).. NU fuck! Kā man viš ir piegriezies jau. Principā tas bija pēdējais piliens - tagad šis projekts ir pavisam vienlīdzīgs ar bakalaura darbu iekš LMA..

P.S. Pateicos liktenim par tk superīgiem darba devējiem. Nudien, man ļoti paveicies. Lai arī darbs nav no tiem jaukākajiem un ir nogurdinoši strādāt 5 vakaru nedēļā pēc skolas, bet atmosfērā ir bezgala jauka. Vienmēr ieeju ar smaidu un zinu, ka esmu gaidīta un mans darbs ir novērtēts. Bieži laikam negadās, kad boss paver durvis un ar smaidu uz lūpām pasaka, ka tu strādā ļoti,ļoti labi un viņi ir priecīgi, ka strādāju tur..
 
 
vilkābele
26 January 2011 @ 09:27 pm
Nu kāpēc???  
Kāpēc tad, kad man ir ĻOTI jāsaņemas un jāizdara pēdējie darbi un pasniedzējs spiež uz nerviem, mājā uz nedēļu apmetas fckin seksīgi puiši, kuri izrāda neviltotu interesi un labprāt savaņģo uz kādu sarunu un kopīgu pasēdēšanu! Dooooh! :@ Es te cenšos pabeigt svarīgāko atskaiti ever un nevaru beigt domāt par to, cik tas viens ir īpaši seksīgs. Damn, manā gaumē - pusgari seksīgi mati, melna āda jaka, seksīgas acis, manā augumā (es jau teicu - seksīgs??) Arrrrrrrg! Neatceros, kad pēdējo reizi kāds uz mani atstāja tādu iespaidu. Jūtos kā driģenes saēdusies. Laikam amors iešāva pēcpusē bultu ar saindētu uzgali (kofeīns, hormoni un marihuāna) :D
 
 
vilkābele
11 December 2010 @ 08:16 pm
 
Tad nu beidzot arī es sadūšojos un par spīti savam 'nekad vairs nekačāšu' un 'es neko nejēdzu no torentiem un man tādu nebūs' novilku pirmās filmas. Mans kompis gan sāk pildīties aizvien vairāk un vairāk, būs jāiegādājas ārējais cietais disks.
Remember me - sākšu ar šo. Ar smuko Patisonu :D
 
 
vilkābele
04 May 2010 @ 01:37 am
I LOVE bad guys...  
Can do nothing about it =)
 
 
vilkābele
25 April 2010 @ 12:42 am
Emociju virpulis.viesulis..nē..Orkāns.  
Kas notiek? Es pati sevi nepazīstu. Vienas dienas laikā no gruzdoša un sāpīga izmisuma līdz laimīgai' kas-būs-būs' vieglprātībai...Žēl, ka eļļas krāsas atstāju akadēmijā, pilnīgi gribas izlikt to visu uz audekla. Dīvaina būtne esmu. Jūtos tik atsvešināta no pasaules, no ģimenes. Pilnīgi viena savā pasaulē, sevis meklējumos. Un atrodas viens cilvēks, kas pacietīgi un varbūt pat pārāk labprātīgi uzņem šos manus jūtu uzplūdus, kas nekavējoties viņa klātbūtnē izpaužas arī rīcībā, kaut citreiz es nekad tā neuzvestos. Un man ir par maz šī cilvēka, gribu, vajag vēl...
 
 
vilkābele
18 April 2010 @ 12:15 pm
:@:@  
Kāpēc citiem ir normāli mājdzīvnieki, bet man kaut kādi izdzimteņi, tipa mīļi! Vienam gribas rīkli aizsiet ar kurpjušņorēm, lai nebauro naktī un visā pārējā laikā, kad atrodos mājās, bet otram ... otru man vienkārši gribas aiz astes pakārt pa piektā stāva logu!! Piemīza somu ATKAL! Un pirms pāris dienām es vācu no sava rakstāmgalda slapjas, dzeltenas papīŗa lapas. Ja es tīrās sagadīšanās pēc nebūtu savu dārgo semestra darbu novākusi iepriekšējā dienā, kas parasti tur pat arī stāvēja.... Nemaz nerunājot par akvāriju, kurš sazin kāda velna pēc izdala ūdeni ne tur, kur vajadzētu, respektīvi, uz grīdas! Atstājuši man te kūti, BĻE :@ :@
 
 
vilkābele
17 April 2010 @ 10:20 am
Rise and shine, baby! :)  
So Cute! Ak Dievs, kad tas stulbais smaidiņš vienreiz pazudīs no mana spoguļa! :D Un atdodiet manu veselo saprātu, atbildības un pienākumu apziņu un aizvāciet to fakinlabo laiku ārā, lai es beidzot varu strādāt! :D Un nē, šis nav labs laiks, lai iemīlētos :P
 
 
vilkābele
14 April 2010 @ 11:56 pm
Heh.  
I.Love.Spring.
I am not here, on Earth anymore.
 
 
vilkābele
06 January 2010 @ 01:33 pm
 
Nu KĀPĒC... KĀPĒC grāmatas ir tik dārgas?? :@ es ieeju grāmatnīcā un man visu gribas, ak, es būtu tik laimīga, ja varētu tās visas dabū sev :))
 
 
vilkābele
26 November 2009 @ 09:04 pm
Gribu, gribu, gribu!  
Uzzināju, ka vecāki laukos grasās iegādāties suni. Lielu suni. Dzinējsuni. Tādu ar kuru var iet pa ielu un visi apkārtējie tad dos ceļu :D Superīgi, es gribu, gribu, gribu!! Mana dzīves trauma - daudzi gadi kopā ar čivauva, tiks kompensēti ar skotu dirhaundu! Esmu šokā, un sajūsmā. Vēsture runā, ka tie ir vieni no glaunākajiem un vērtīgākajiem suņiem, graciozie galma mīluļi un nenogurstoši karaļa pavadoņi medībās. Es jau iztēlojos rudenīgas, krēslainas pastaigas gar pļavām ar šo skaisto milzi, ja vēl apkārt būtu Anglija, kāds 18.-19. gs un veclaicīgas mūra pilis....es kūstu :)
 
 
vilkābele
13 November 2009 @ 09:59 pm
 
Nošpikoju no Ievas :D

История древнего рода
Ваше имя
Ваш фамильный гербimage
И ваш девизEst modus in rebus — всему есть предел

все гадания на aeterna.ru
 
 
vilkābele
12 October 2009 @ 01:10 am
 
Damn you, komercija! ir tikai oktobris un man jau gribas Ziemassvētkus:D Šo vēlmi vēl pastiprina Coldplay vecie, labie hīti. Āāāh... Gandarījums par paveikto šodien un pārējo atliekam uz rītu :} Gribas kaut ko uzgleznot. Un gribas vasaru. Vai nevarētu apvienot vasaru ar Ziemassvētkiem? Tikai reizīti?? :D
 
 
vilkābele
03 June 2009 @ 07:17 am
Faaaaa...aaaa...aaaaaaaaaaak (šņuk, šņuk)  
šis bija viens no manas dzīves skarbākajiem rītiem. Vakar gruntēju un aizgāju gulēt pus3, šorīt senči aizguējās un pamodināja arī mani pusstundu vēlāk ( es savu modinātāju biju piešķīrusi mammai uz vienu vakaru, jo viņa savu telefonu atstāja mašīnā).. Mamma jau gāja prom un baidījās, ka aizmigšu, jo nebija citu modinātāju saliktu, Tas bija apmēram varoņkareivju filmas cienīgs pamudinājums ( kā Go, go ,go go! :D) celties, pirms neesmu paspējusi aizmigt otrreiz. Kad es izkāpu no gultas, vai precīzāk, izklumzierēju, sapratu, ka man sasodīti nāk miegs un ka man kājas iet katra uz savu pusi, un mazliet gultas virzīenā :D Aizklumburēju līdz čaiņikam un daļējā afekta stāvoklī mēģināju iebērt kafiju krūzītē.Mani nepameta sajūta, ka tā ir dzīves netaisnība, ka es nepaspēju pa 4 stundām izgulēties :D
Nu es jau es to šķidrumu dzeru un domāu par to, ka man pēc 10 min jāiet ārā, bet vēl neesmu gatava, turklāt rakstu šito postu :D