AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA

1:02am: Ir tādas bildes, kas ir labas tikai kontekstā ar bilžu sēriju, kurā ietilpst vairāki desmiti vai pat simti ne-labu bilžu. Vienmēr ir tik interesanti pieķert sevi procesā, kad uz tukšajiem prāta apriņķiem top mazpasaulītes, kuru elementi saslēdzas, satīklojas, samūrējas sev vien zināmu sakarību sistēmā - līdz kamēr no visām bildēm sliktas vairs nav nevienas. Toties dārzā šonakt no visām malām sparīgi sisina sienāži. Arī tā ir sava mazpasaulīte, un tajā pašlaik noris dziesmu svētki. Manējā tai šonakt ne tuvu nestāv līdz, jo te aktuāls vien bezmiegs un caureja. p.s. Saprotams, ka 'mazpasaulīte' nenozīmē, ka tā ir maza. Mūsu PASAULE taču nekļūst liela tikai tāpēc, ka rakstīta ar Caps Lock On.

9:35am: Pasauli neizglābs nedz skaistums, nedz māksla, nedz mīlestība, nedz prūši. Tāpat arī cilvēku neizglābs viņa iedomas. Ir vienkārši jānomierinās.

9:38am: Everything you don't know is wrong.

10:14pm: Jauka rindkopa no kādas budisma pamatu grāmateles
[..] Paveroties atpakaļ, saprotu, ka apziņa par šo mainību un nenoturību mani satrieca pirms daudziem gadiem, pirms vēl biju pievērsies budisma pētijumiem. Kādu pēcpusdienu es stāvēju pie loga otrā stāva dzīvoklī, kur mitu studiju gados, un noskatījos uz cilvēku plūsmu lejā uz ielas. Es redzēju nākam kādu sievieti, viņa stūma bērna ratiņus augšā kalnā. Ne ar ko īpašu viņa neizcēlās. Viņa izskatijās kā jebkura mazliet nogurusi jauna māmiņa, ārieni nedaudz novārtā atstājusi, starp mājas darbiem uz brīdi izskrējusi kaut ko nopirkt. Mani lēni pārņēma izbrīns, kad es sāku saskatīt viņā kaut ko pazīstamu. Pirms pāris gadiem es neilgu laiku biju bijis ar viņu tuvās attiecībās. Tad viss bija gluži savādāk. Viņa bija astoņpadsmit gadus veca, prom no mājām, sākusi studēt universitātes pirmajā kursā, un bija ne tikai ļoti skaista, tajā laikā no vinas staroja tāda dzīves mīlestība, kāda var būt tikai vecumā, kad pasaule šķiet esam pārpilnības rags. Es pat atcerējos mūsu pirmo tikšanos. Viņas seja, starojošais smaids bija man kā fotogrāfija iegūlies atmiņā... Tātad, skaistums nav nekas paliekošs, tas mums nepieder. Tas ir vien notikums, turklāt gaistošs. Sieviete uz ielas nebija tā meitene, kuru es reiz biju mīlējis. Viņa bija kāda cita, gluži citādāka. [..]

10:17pm: Personiskais ieraksts
Butkina, ja nu Tu gadījumā mani vēl lasi, lūdzu nomaini savam epastam paroli. :)

10:20pm: memento mori
Šodien, gaidot pieņemšanu pie zobārsta un šķirstot laika kavēšanai domātos preses izdevumus, aizķēros aiz žurnāla Klubs maija numura citāta par to, ka cilvēki, kuri izvairās no domas/ām par nāvi, nav diezko spējīgi vispār domāt. Taču izlasīt visu tik šķietami saistošo rakstu apstākļi liedza, tāpēc, varbūt kāds šejienietis zin kā to sadabūt, piem., elektroniski?

10:42pm: (c) E. J. McAdams
( poem of the day )