Te nu sāxies mans atziņu krājums, un pie reizes arī daļa no manas dzīves (kā jau laikam kārtīgā dienasgrāmatā pienākas!)
Šitās idejas ir jau iesēdušās manā apziņā, jau apviļātas manos quit messedžos un stāv jau kādu laiciņu manā datorītē dokumentā ar nosaukumu "Atzinjas". Tātad kopija:
"Jāmaina sava ticība vispār, viss dzīvesveids jāaizstāj ar jaunu, jo tas patiesi jaunais, kas nomaina veco pasauli, ir jauns visos aspektos un vecajam nelīdzinās.
Patiesībā cilvēkam ir tikai divi ceļi: vai nu gudri iet pa evolūcijas straumi, vai gaidīt kamēr progresējošā dzīve to izmet pār bortu kā nevajadzīgu balastu.
Bet cilvēkiem patīk gružu iznešanu uzskatīt par postīšanu un celtniecības sākumu par nekārtību.
Viņi domā, ka aizstāvēdami veco pasauli, dara labu darbu, bet īstenībā tikai kavē evolūciju, pakļaujot sevi visiem tiem triecieniem un likstām, ar kādām saistīta pretdarbība kosmiskajiem likumiem.
Sievietei visur ļaunuma vietā jāizplata labais, nejēdzības vietā daiļums, melu vietā patiesība, netaisnības vietā taisnīgums un naida vietā mīlestība.
Viņa var un viņas pienākums ir savu mājokli iztīrīt no netīrumiem un banalitātes, no attiecību netīrības, no ķildām un tenkām, no veciem un nevajadzīgiem paradumiem un tradīcijām, kas palīdz tumsai un traucē gaismu.
Iedomāsimies: kāds cilvēks domā par pašnāvību. Pieņemsim, ka viņš pašnāvību neizdara, tikai laiku pa laikam par to domā. Taču ar to pilnīgi pietiek, lai pašnāvību izdarītu kāds cits, jo tajā laikā līdzās vai pat citā zemeslodes malā varbūt kāds cits cilvēks, kurš atrodas daudz smagākā stāvoklī un kuram tikai mazliet pietrūkst, lai izbeigtu rēķinus ar savu dzīvi.
Un, lūk, tādā kārtā un tādā stāvoklī viņš sev pievelk no izplatījuma līdzīgas cita cilvēka domas, kas stimulē to grūdienu, kura viņam pietrūka. Un tā cilvēks domādams par pašnāvību, kļūst par otra cilvēka slepkavu.
Jaunais laikmets prasa, lai cilvēks savu domāšanu vadītu. Lai savu domāšanu attīstītu un izdzītu no tās lēkājošās blusas, kas nes ļaunumu viņam pašam un visai pasaulei; prasa, lai viņš nelīdzinātos cilvēkam, kas tumsā taustās ar rokām, un nezina, kuru priekšmetu viņš aizskars, kuru apgāzīs, kuru sasitīs un pret kuru sasitīsies pats; lai viņš dižo spēku saprātīgi un pazināti lietotu cēliem mērķiem, evolūcijas labad, nevis tā kā līdz šim – neapzināti, izraisot tikai ļaunumu un postu."
Nu pēdējās divas atkāpes man pēdējās nedēļas laikā ir bijušas vissāpīgākā tēma... Nu gan pēc 'diskusijas' Virtuālajā Baznīcā es spēju iebraukt, kā var vēlēties aiziet no šīs pasaules... hmmm...
Atziņas ir citāti no grāmatas, kuru cenšos lasīt, jau iepriekš pieminētā "jaunā laikmeta pasaules izpratne". Nu es protams varu viskauko izteikt pa citātiem, klāt, bet visam savs laix.
Garastāvoklis:: 
okay
okay