Antons aizgājis, nevaru nosvērt somas.. arī babooonas ideja nesanāca :(.. nu nekas, rīt!
Riktīgi dīvaina sajūta. Šoreiz es neskaitu stundas ... bet gaidu.
Gribas rakstīt.. patiesībā pavisam ko citu. Gribējās uzrakstīt vēstuli, divas. Gribēju uzrakstīt.. bet sev solīju, ka nē! Galu galā cik var sāpināt... un cik sevi?
Un man tā sāp, ka es nevaru noparkoties. Ka nevaru palikt kaut kur un miers, vairs nekādu ilgu, nekādu meklējumu, nekādu šaubu un nekādas baiļu pilnas atskatīšanās uz pagātni.
Zobs arī sāp!
Kādreiz domāju, ka mani ir garlaicīgi lasīt. Bet tāda nu es esmu - neprotu izteikties.
Sākumā plānoju te rakstīt atziņas, bet sanāca, kā gruzons, atzīšanās, veltījumi un vienkārši murgaini ieraktsi.
Sen kā nav neviens tā manī klausījies.Nav bijis tā, ka man ir pie kā iet, kad man vajag, vienalga kādā diennakts stundā.
Es žēlojos :D
Mīlu,
Ieviņa. vnk esmu nogurusi!
Paldies par pacietību!
Sveicieni Konsuelai!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}