mani apgaismoja - tas ir pasaules glābšanas sindroms!!!
Es domāju, ka šo periodu esmu pārdzīvojusi, izrādās es hroniski meklēju cilvēku ko izglābt.. un tā līdz galam izglābt... nav vēl izdevies :(
Un tā atkal ir bērnības trauma.. ai cik stulbi, ai cik stulbi
un kapēc es esmu gatava būt kopā ar idiotiem-pašnāvniekiem, kas neko negrib, un gribēt par sevi un vēl viņu vietā.. un darīt arī to pašu.??!!?
-----
un man šķiet, ka man kāds... (vai varbūt es pati???).. man grib iestāstīt, ka ... .. vāks kaut kāds.
Es atbildēšu sev uz tiem jautājumiem, pavisam godīgi!! :) APSOLU SEV!
P.S.
Neuztveriet lūdzu personiski, tas ir par mani nevis par citiem!
Mīlu Ieviņa.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}