Piektdiena, 21. Jan 2005, 23:30
ai, vienalga!

Kad es pēdējo reizi teicu, ka esmu atkarīga no datora,
ka gribu pakārties
ka man brīžiem šķiet, ka varu visu, un citreiz vienkārši to negribas

kad es pēdējo reizi atzinos sev, ka gribu būt sargājama nevis sargātāja, ka vēlētos būt apgādājamā, nevis apgādātāja, ka labprātāk tomēr laikam ņemu, nekā dodu...
.. es tik ļoti gribu būt maziņa un neko nevarēt

Bet vēl vairāk es gribu būt liela (un tomēr maziņa), varēt bet vienkārši nedomāt tādās sfērās.. es gribu domāt augstāk, gribu uzticēties un zināt, ka lai kā arī būtu, būs labi :)))

Es atzīstos jau kuro reizi, ka man ir sastrēgums, ka esmu pakārusies savā sastrēgumā [un tagad man pūš logs virsū]... ka... ka žēl,ka vakar neiekāpu lidmašīnā!

Mīlu, Ieviņa.

P.S. ! bet iekāpšu drīz... varbūt man tomēr vajadzēja dabūt to darbu!

[blj.. un atkal kontrol+enter nedarbojas!!!!]

Sestdiena, 22. Jan 2005, 10:14
(Anonymous)

ai nu beidz stresot.sanjemies un viss būs ok.Paņem ievelc trīs reizes dziļi elpu un lēnām izpūt.Būs ok,tikai saņemies.

Sestdiena, 22. Jan 2005, 10:26
[info]halina: ?? :))))

A kurš teica, ka man ir problēmas ar saņemšanos? :)
Man nav problēmu.
Man jau vairs nevajag 3x ievilkt elpu, pietiek jau ar vienu reizi!

Paldies par atbalstu!
Ievinja.