Bet man vajag aizbraukt arī uz pilsētas tirgu, lai nopirktu kādu zemeni, ķirsi, varbūt burkānu.
Un vēl mēs gribam sveikt draugus ar laulības noslēgšanu un kādu puķi un kartiņu vajadzētu iegādāt.
Un to vajag darīt tieši tagad.
Tādēļ miegs tiks atlikts līdz vēlākai pēcpusdienai.
Jo, kad atbraukšu atpakaļ būs jāēd un ar pilnu kuņģi nedrīkstu iet gulēt.
Uz noguruma rēķina noslinkoju un neiegāju dušā, neizmazgāju matus. Nekas, tirgū pārdevējiem būs vienalga.
Varbūt tad pēcpusdienā... lai vakarā var piesmirdināt tīros matus ar ceptas gaļas aromātu.
Pēdējās nedēļas...
Pirksim saldētavu, jo vīratēvs sasūtījis tikdaudz gaļu un maizi, ka jāliek saldēties (jo vīrs taupa).
Un man vajag sacept sev kilogramiem maizi, lai kādu pirmo mēnesi ir ko ēst.
Un ja M. atbrauks, lai arī viņai ir ko ēst un ko paņemt atpakaļceļā.
Varbūt tad arī kādam gatavam saldētam produktam arī atradīsies vieta... par ko jau sen sapņoju. Pasūtīt un visu atved un vairs nav par ko uztraukties.
Vēl ir daudz organizatorisku darbu, bet iet arvien lēnāk un lēnāk. Nekas. Viss notiek uz labu!