Outrage Journal - Post a comment

July 6th, 2016

06:00 pm
Vēl jāmin aspekts, kur es personīgi varu kalpot kā piemērs, lai gan grūti teikt cik tas izplatīts. Savos 16-22 biju pamatīgs liberasts un vīpsnāju par nacionālismu ārpus ''pret krieviem'' retorikas. Šausminājos par rasismu un reliģisko tumsonību (nu par tumsonību es vēl ar vien šausminos, pat vēl vairāk, bet tajā laikā viss ''body of religion'' likās kaitīgs bs Ctulhu style). Ar vecumu daudzas no šīm pārliecībām nācās mainīt, jo realitāte vienkārši neatbilda naivajam bērnības ideālam par lielu potenciāli draudzīgu pasauli, kurā drīz iestāsies kolektīvā nirvāna. Saskarsme ar realitāte daudziem smadzenēs ievieš korekcijas.

Tiesa, manā gadījumā vēl jāņem vērā cik tomēr krasā, bez maz vai geometriskā progresijā aizgājis tas ''progresīvisms'' pēdējos 10 or so gados. Es vēl ar vien uzskatu sevi par liberāli, bet tas, kas ar to saistījās 10-15 gadus atpakaļ vairs ne tuvu nav tas, ko šobrīd cenšas ar to apzīmēt. Pendulum swung too far and has come around from the other side and upside down.

Reply