| |
[Sep. 7th, 2006|05:24 pm] |
Tagad es varētu tēlot mazgadīgu, neizzinošu būtni un kliegt, ka pasaule nav taisnīga un ir sazvērējusies pret mani.
Bet jūs mani pazīstat pietiekami, lai zinātu, ka es tā nemēdzu darīt. Bet vispār, kas esat tie jūs, pie kā es vēršos. Labi, atgriežos pie sākotnējās domas. Pasaule ietur līdzsvaru, gribam mēs to vai nē. Es esmu dzīvs iemiesojums šim principam, un kaut kur dziļi prāta aizmugurējos nokaktos esmu par to priecīgs. Par to, ka es aizvien vairāk sasniedzu, bet tai pašā laikā aizvien vairāk pats eju postā. Par to, ka mans augšupceļš ir arī mans lejupceļš, nevis kāda cita, ko es nekad mūžā nesatikšu. Tas ļauj nezaudēt saikni ar patieso pasauli. |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2006|12:51 pm] |
Viena no mūsu lielākajām kļūdām ir, atskatoties uz pagātnes kļūdām, uzskatīt, ka šobrīd nekļūdāmies. |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2006|07:07 pm] |
Jā, lai kas arī notiktu un kā nemainītos mani viedokļi, bet pie domas, ka ar sabiedrotajiem vajadzētu tikties izteikti reti, es atgriežos arvien un atkal. |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2006|12:24 pm] |
Pienāca vecais ļaunums vārdā čeinleter(chainletter). Ievadā stāstiņš par lietu mānīgo dabu, pēc tam citā virzienā vērsta morāle. Un pašās beigās...
( ... tālāk ... )
Kopumā vēstule rakstīta diezgan neprofesionāli, ar uzkrītošu iejaukšanos un kliedzoši aģitējošu, vārgi slēptu zemtekstu. Pievienotās tēzes ar "kāds vēlas..." atduras pret loģiski neiespējamo un vispār ir klaji spekulatīvi pieņēmumi, kas nav pilnā mērā attiecināmi uz katru saņēmēju.
Secinājums: liekulība un muļķības. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2006|03:26 pm] |
Vai nav dīvaina vārda gots/gotika attīstība laika lokos? Vārds ir divreiz zaudējis savu iepriekšējo nozīmi, līdz nonāca pie tumsu mīlošu cilvēku apzīmējumam.
Vispirms bija gotu tautas. Barbari, pēc Romas standartiem. Vārds bija vienkāršs, tā nozīme acīmredzama un skaidra.
Vēlāk, ap renesanses laiku radās arhitektūras stils, kas atšķīrās no valdošās romānikas. To nosauca par barbarisko, jeb gotisko, jo tas bija populārs reģionos, kas bija attālāk no romiešu pilsētām.
Visbeidzot 20.gs radās subkultūra, kas baudīja tumsu un skaistumu. Visticamāk šis vārds ir pieņemts balstoties uz kādu filmu vai tās anotāciju, kur parādās frāze "filma gotiskā noskaņā". Kur autors norāda uz arhitektūru, tur lasītājs uz visu atmosfēru. Varbūt arī savādāk... |
|
|
| |
[Jun. 11th, 2006|04:50 pm] |
Cilvēkam ir jānomirst, lai saprastu, cik labi bija dzīvot. |
|
|
| |
[May. 10th, 2006|01:00 pm] |
Retas ir tās lietas, kas spēj pārsteigt nogurušo.
Mūk pērnās lapas
Un zirnekļa tīkli
Mūk zili ziedi
Un žagari sīki
Mūk sevi glābjot
Aizmukt nespēj
No tavas uguns
Nāves sējēj
Pakustēt nespēj
Degošā nāvē
Bojā tie iet
Kūlas sakāvē
Ikviens no tiem
Uz tevīm gulst
"Skaistuma" vārdā
Sadeg, sagurst |
|
|
| |
[May. 2nd, 2006|06:41 pm] |
Aizmirstiet regulāro atskaiti, tas ir neiespējami visu, ko manu un secinu pierakstīt, vēl neiespējamāk - to visu vēl pārrakstīt šeit.
29.04.2006. - 01.05.2006.
Pat šķietamā līdzsvarā cilvēk vēl sastop pozitīvās un negatīvās lēkmes. Rau, še mana ļaunā - bailes, uztraukums, paranoja, izolēšanās, atkarības apziņa, paššaustīšanās, pārslodze, naidīgums, necieņa, nogurums, iztukšojums, naids, pašnaids, izpostīšana, sarkasms, ņirgāšanās, zākāšana, zaimošana, pārkontrole, izolācija, vientulība, nedrošība, nostaļģija, paššķelšanās, ierosme, izķepurošanās. |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2006|04:30 pm] |
Pasaules ga.. atvainojiet, saules aptumsuma vērošanu traucē Arņa Rudiņa matemātikas stunda. |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2006|01:47 pm] |
26.03.2006.
Visa pasaule to sauc par Russiju, attiecīgi pielāgojot šo vārdu savai valodai, bet latvieši par Krieviju. Kāpēc tā? Vārds "krievs" cēlies no senākā "krīvs". Krīvs ir svētais, cilvēks, kas zina un uztur tās zintis, ko baltu tautu senči zināja tajos laikos, kad mita austrumos. Krīvs ir austrumu zinšu zinātājs, jeb austrumu vīrs. No šī pēdējā titula tad arī ir cēlies paradums austrumu kaimiņus par krieviem saukāt. Bet varbūt arī savādāk. |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2006|09:16 am] |
24.03.2006
Var viegli noteikt, kas slēpjas cilvēkiem prātā, tikai ieklausoties viņu runā, tieši runas veidā, izloksnē.
25.03.2006.
Iepazīstoties ar cilvēku mēs viņu sāpinām. To izskaidrot nav grūti, jāievēro tikai divi visuresoši smadzeņu principi - atmiņa un egoisms. Egosims nosaka to, ka par otra veiksmēm priecāsimies mazāk nekā cietīsim līdzi tam neveiksmēs. Un te, protams, nāk klāt nāves gadījumi. Savukārt atmiņa dod to, ka iepazīties ir ātrāk un vieglāk nekā atsvešnāties. Visu laiku līdz atsvešinātībai vēl zināmā mērā iedarbojas līdzprieks/līdzcietība. |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2006|02:01 pm] |
23.03.2006.
Līgo! Jā, līgo! Šis vienkāršais, ikkatram latvim zināmais "līgo". Kāpēc ir tik daudz neskaidrības tautā par vienu tik vienkāršu vārdu? Neskaitāmi gudri vīri ir meklējuši šī ierastā vārda nozīmi visās nepareizajās valodās(no Indiešu līdz Latīņu), bet pašā latvju mēlē - ne. Teju gribas apšaubīt šo vīru gudrību. Atliek taču tik atskatīties pusotru gadsimtu atpakaļ, uz vārdu "līksme", jeb kā tajā laikā rakstīja - "līgsme". Vārda izcelsme no "līgot" ir acīm redzama, un mūsdienu pieraksts ir tikai untums vai pielāgojums, līdzīgi kā "nau" kļuva par "nav" un "zemes trīce" par "zemestrīci". Tātad arī Līgo svētki tulkojas kā prieka, līksmes svētki. Prieks un līksme par Sauli tās varenākajā, garākajā izpausmē. Tā arī ir diena, kad pēc darbu apdarīšanas atliek visvairāk laika līksmoties. |
|
|
| |
[Mar. 22nd, 2006|02:48 pm] |
| [ | melodija |
| | Tristania - Beyind the Veil | ] |
( Vērojumi ) |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2006|02:25 pm] |
13.02.2006.
Arvien grūti aptvert, cik mānīgs ir pirmais iespaids.
14.02.2006.
Lielākajai daļai cilvēku nevajadzētu braukt uz ārzemēm. Viņi vienkārši nespēj sadzīvot ar savādu vidi.
15.02.2006.
Kas gan izdomāja, ka dzeltenā krāsa ir nodevīga?
16.02.2006.
Ja karalis veic lielas lietas, viņam piešķir papildus vārdu. Savukārt, ja parasts mirstīgais veic diženus darbus, tad tas atmet savu esošo uzvārdu. Kur te loģika? Kāpēc dēliem jācieš par tēvu kļūdām? Tāpēc, ka tie gūst arī labumu no tēvu veiksmēm. Koris "Kamēr..." uzstājas ar garīgo (kristīgo) mūziku, apgalvodami, ka pazīst šīs dienas publiku.
17.02.2006.
Atkal top mazliet siltāks, cilvēki atmaigst, bet vēl ne līdz galam.
18.02.2006.
Savai veselībai nav iespējams pavēlēt, bet turēt ciešā paklausībā koprojām ir viegla nodarbe.
19.02.2006.
Reizēm gadās tik ļoti ieskrieties, ka pēčāk nākas apstāties un pagaidīt, kamēr dzīve tiks līdzi.
20.02.2006.
Ir lietas, kas nav jāzina, un ir lietas, kas nav jāteic. tikai tad, kad neziņa un neteikšana sakrīt, iestājas tas, ko sauc par noslēpumu.
21.02.2006.
Arī klusums ir mūzikas paveids. |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2006|02:13 pm] |
4.02.2006.
Atmiņas deg labi, vismaz manējās. Manas pilsētas laternas griež laiku atpakaļ: rudenīgi koki top zaļi un ziemas sarmas klātie - rudenīgi dzelteni.
5.02.2006.
Būtībā jau visas dienas ir identiskas.
6.02.2006.
Čaks Noriss spēj pārvērst dimantus oglēs vienkārši pavelkot aiz abiem galiem. Beisbolā nav steroīdu, ir tikai spēlētāji, kam ir uzelpojis Čaks Noriss.
7.02.2006.
Dzīvē viss notiek pamatoti, savukārt vārdus "jēga" un "bezjēdzīgs" ir izgudrojuši cilvēki. Tas, lūk, ir vēl viens iegansts cilvēkiem, lai kristu depresijā. Turpretī dabiskās kataklizmas un veiksmes notiek vien vienīga iemesla dēļ - tāpēc, ka tā tajā brīdī var notikt.
8.02.2006.
Ir pasaulē tādi cilvēki un situācijas, kur pietiek ar vienu acu skatienu, vienu nemanāmu galvas kustību vai pusbilstu skaņu, un dvēsele miesā sāk gavilēt, raudama garu savā dziesmā līdzi. Aforisms ir patiesības kripatiņa, kuru kāds ir noformulējis vārdos un parakstījis ar savējo, tādējādi darot to zināmu pasaulei un liedzot citiem atklāt šo vai pat lielāku līdzīgu patiesību saviem spēkiem.
9.02.2006.
Psihosomatiskā pašnāvība. Terorists - nonievāts cēlas idejas nesējs. Reizēm arī savādāk. Pat bieži.
10.02.2006.
Atrast nesaskaņas nav grūti, saskaņa - lūk tas ir pasaules astotais brīnums.
11.02.2006.
Labāk taisnīgas un patiesas sēras, nekā meļa prieki un laime.
12.02.2006.
Putni manā galvā dzied skaļāk par tiem, kas ārpusē. Lūk, ko dod stāvēšana pie skandas. Kāds, apklusiniet tos putnus! |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2006|02:14 pm] |
Būtībā es sāku cibā pamanīt diezgan izteiktu noslāņošanos, diemžēl es vēl nespēju te noteikt, kas ir kur un kā u.t.m.l. Tomēr galvenā doma, ka te ir izteikti manāmas sabiedrības un apakšsabiedrības, paliek nemainīga.
Piemēram varētu uzmest pirmajai domai šādu kārtību
1.Pokemoniski krāsainie
2.Neitrālie
2.1.ar pokemoniskām ievirzēm
2.2.ar alternatīvām iezīmēm
3.Alternatīvie
3.1.Negatīvie
3.1.1.Depresīvie
3.1.2.Agresīvie
3.2.Pozitīvie
3.2.1.Tumšie
3.2.2.Gaišie
3.2.3.Pelēkie
........
Tas tā, tikai īss mirkļa uzmetums, bet es būtu diezgan priecīgs, ja kāds man palīdzētu ar skaidrības viešanu šai jautājumā. |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2006|03:39 pm] |
11.01.2006.
Vēji atkal iegriežas no dienvidu puses. Mana istaba beidzot ir aukstākā šai namā.
12.01.2006.
Mazs prieciņš nes vairāk laimes, nekā liela veiksme. Pareizos apstākļos jebkura attiecība izmainās.
13.01.2006.(Piektdiena)
Es krāpjos.
14.01.2006.
Ir tādas lietas, kas reāli aizņem 2 minūtes, bet prātā aizņem veselu dienu.
15.01.2006.
Sarma ap kokiem rada baltuma auru. Mūsdienu civilizētajā pasaulē, šķiet, pārkāpt nedotu solījumu tiek uztverts tik pat nepiedodami kā pārkāpt doto. Laiks iet gausi, kad prieki prātā, bet atmiņā paliek maz.
16.01.2006.
Vienlīdzība pasaulē nevaldīs itin nekad. Dabiskā nošķirtība par to ir parūpējusies.
17.01.2006.
Starp reliģisko pārliecību un reliģisko piederību pastāv ļoooooti liela atšķirība. Piederību var vecāki uzspiest līdz ar dzimšanu, taču līdz pārliecībai cilvēks nonāk pats. Būtībā visas ideoloģijas, kas ir radītas, ir vienlīdz labas, atšķiras tikai to piemērotība.
18.01.2006.
Vieglāk ir nepazaudēt, nekā atkal atrast, taču šī atziņa parasti nāk par vēlu.
19.01.2006.
Kas dzimis karot, to pie miera nepiesiesi.
20.01.2006.
Lai cik neparasti tas neliktos, vislielāko bojājumu bieži vien nodara padomi. No Sibīrijas ir atnācis aukstuma vilnis, Latvijā ir tāds aukstums, kādam pienākas te būt. Cīsletes un gaļeroni.
21.01.2006.
Aizgulēties nav ne vainas, ja vien nenoguļ savu vilcienu.
22.01.2006.
Jaunas asinis - jaunas domas, jauni "jā" - jauni "nē".
23.01.2006.
"Mēs", tik ļoti nodevīgs vārds. Ar "mēs" tik daudziem ir nests posts, pat vairāk kā ar "es" un "tu".
24.01.2006.
Cilvēki baidās vairāk no zobina pie rīkles, nekā no stobra pie sirds. Fiziskais kontakts vieš bailes.
25.01.2006.
Kas nemēģina analizēt, tas spēj vairāk uztvert.
26.01.2006.
Gaiss ir tik ļoti sasilis, ka pat sniegs var krist. Ir jāpiedzīvo mīnus trīsdesmit, lai saprastu, cik silti ir pie -18 grādiem un cik karsti pie mīnus septiņiem.
27.01.2006.
Vari visu mūžu smiet un diet, vari arī raudāt. No tā jau nekas nemainās.
28.01.2006.
"Ko teici?" - "Neko." - Meli!
29.01.2006.
Paveiktā darba vērtību nosaka nepadarītā apjoms.
30.01.2006.
Stress rada apātiju, apātija - bezdarbu, bezdarbs - mieru. Tātad stress rada mieru. Ak! Ja viss būtu tik vienkārši!
31.01.2006.
Pilngadība, tas mirklis, kad tu pārstāj augt liels un sāc tā vietā novecot.
01.02.2006.
Kad visu saņemto labumu sāc nemanīt un priecāties par atņemto, tad vari sākt sevi saukt par labsirdīgu.
2.02.2006.
Gaisu sastāda smalkum smalkas pūkas, kas visu pasaulē apkārtējo sedz ar dailes tīro šķidrautu.
3.02.2006.
Laiks pēc savas būtības it tāda dīvaina substance, kuru var tērēt pat tad, kad nepieder ne mazākā kripatiņa. To cik vecs tu jūties bieži nosaka tas, kāda vecuma ļaudis ir tev apkārt. |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2006|09:55 am] |
1.01.2006.
Svētki vajadzīgi, gan lai būtu, ko pasvinēt, gan lai būtu atvieglojuma sajūta pāris dienas vēlāk.
2.01.2006.
Stundu pirms miega rodas māksla un doma, taču, ja to nepieraksta un stunda kļūst par divām, tad tam nav nozīmes, miegs to izdzēš. Ir lietas, ko nevar izskaidrot viena vai otra apziņas ierobežotāja(reliģija, zinātne, muļķība) ietekmes dēļ. Ir lietas, kuras labāk lai paliek neizskaidrotas. Jebkurš miesas bojājums ir nenozīmīgs, kamēr nerada funkcionālus traucējumus.
3.01.2006.
Laiks neskrien, mēs tikai kavējamies.
4.01.2006.
Tik viegli paredzēt savas nejaušības, kā aizmāršību.
5.01.2006.
Change in state, shange in plans. Padoms nemaksā nenieka, taču spēj būt visvērtīgākā no dāvanām.
6.01.2006.
Krāpties vienreiz nav grūti, krāpties ilgstoši - tā jau ir māksla.
7.01.2006.
Izolējoša migla.
8.01.2006.
Nav nozīmes tam, cik laika ir dots, bet gan tam, cik tu spēj vienā laika posmā paveikt. Kaut gan paveikt jau spēj visi vienlīdz daudz, atšķiras tikai veiktā lietderīgums.
9.01.2006.
Pēdējā diena parasti ir biedējoša.
10.01.2006.
18 gadi ir tāds maģisks vecums, kas vienus biedē un otrus vilina. Lielāko tiesu cilvēki vēlas sasniegt 18 un nekad vairāk. Brīnumjauks miegs mācas virsū, ja pirms skolas nav gulēts. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2006|03:17 pm] |
20.12.2005.
Atzīme nav skolēna mērķis, tā ir viena skolotāja saspiestais viedoklis viegli uztveramā veidolā. Tas ir saistoši, kā ar laiku savas nepilnības, piemēram muguras skriemeļu krakšķēšana kļūst par mīļākajām pazīmēm. Cilvēkiem piemīt tieksme bēgt no dzīves īstenības. Atšķiras gan biedējošais aspekts (nāve, mīlestība, šaubas, laiks u.t.t.), gan veidi kā to aizmirst. iZplatītākie šķiet ir alkohols un citas ķermeni izmainošas vielas, citiem azartspēles, izklaides un pārlieki riski. Vēl citiem radīšana dod trūkstošo pārliecību.
Es baidos no briestošajiem 18, jā no laika un arī no tās nenovēršamās sacensības, kas mani sagaida "pieaugošo pasaulē". Nu jūs zināt manu prizmu. To cik silts bija vecāku pavards vieni apzinās divus soļus aiz sētas durvīm, citi pirms, bet visi par vēlu. Laikus teju nav iespējams.
21.12.2005.
Mūs nodeva pirmais cilvēks, kam varētu uzticēties. Niknums saduļķo uztveri, taču brīžiem to vien gribas, kā tapt aklam un kurlam.
22.12.2005.
Cilvēki ap Ziemassvētkiem sāk uzņemt salkanumu.
23.12.2005.
Mana mazā pilsētele ir izņemta no pasaules, tik bieza ir migla un sarma kokos.
24.12.2005.
Budēļos ejot sargies pie kā ej. Ja ar domu spēj radīt dzīvību, tad piesargies no savas dienasgrāmatas. Neciešu svētvakaru (šodienu) tādā jomā, ka cilvēki ir gatavi viens otram galvu noraut un rīkli pārgriezt, lai pavadītu laimē un saticībā vakaru. Un tas resnais sarkanais vīrelis arī nevieš gluži prieku.
25.12.2005.
Kalendāra diena bieži nesakrīt ar subjektīvo.
26.12.2005.
Atmiņa ir tāda dīvaina tante: liek atminēties to, kas noticis pirms gada, taču aizliedz to, kas bija vakar.
27.12.2005.
Ja vēlmes būtu zirgi, ubagi jātu. Ja ubagi jātu, viņi kristu no zirgiem un sistos nost.
28.12.2005.
Cilovēki ar skaidru mērķi reti uztraucas par šķēršļiem.
29.12.2005.
Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti pārprasta ir migla; valda uzskats, ka tā norāda uz stagnāciju. Migla rodas taču no spējām temperatūras izmaiņām.
30.12.2005.
Agrāk pastāvēja jautājums, vai meitene pirmajā randiņā skūpstās, tagad vai pārguļ.
31.12.2005.
Vecais gads mirst. Tas šķiet jau kā uzspiesta prasība - svētkos priecāties. "Es ļoti labi zinu, kas ir gods. Ja nē, kā gan es spētu no tā izvairīties?" |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2005|04:13 pm] |
18.12.05.
Dzīvo plaši, mirsti vieds.
19.12.05.
Brīvībai bieži ir kaitītgi korumpējoša ietekme. Cilvēks nav Saules kalps vai vergs - vergs nemeklē saimnieku. Uzticība ir viena no visgrūtāk nopelnāmajām algām, nemet to lieki malā. Reizēm vieglāk radīt jauno nekā salabot veco. |
|
|