|
[Mar. 9th, 2006|02:13 pm] |
4.02.2006. Atmiņas deg labi, vismaz manējās. Manas pilsētas laternas griež laiku atpakaļ: rudenīgi koki top zaļi un ziemas sarmas klātie - rudenīgi dzelteni.
5.02.2006. Būtībā jau visas dienas ir identiskas.
6.02.2006. Čaks Noriss spēj pārvērst dimantus oglēs vienkārši pavelkot aiz abiem galiem. Beisbolā nav steroīdu, ir tikai spēlētāji, kam ir uzelpojis Čaks Noriss.
7.02.2006. Dzīvē viss notiek pamatoti, savukārt vārdus "jēga" un "bezjēdzīgs" ir izgudrojuši cilvēki. Tas, lūk, ir vēl viens iegansts cilvēkiem, lai kristu depresijā. Turpretī dabiskās kataklizmas un veiksmes notiek vien vienīga iemesla dēļ - tāpēc, ka tā tajā brīdī var notikt.
8.02.2006. Ir pasaulē tādi cilvēki un situācijas, kur pietiek ar vienu acu skatienu, vienu nemanāmu galvas kustību vai pusbilstu skaņu, un dvēsele miesā sāk gavilēt, raudama garu savā dziesmā līdzi. Aforisms ir patiesības kripatiņa, kuru kāds ir noformulējis vārdos un parakstījis ar savējo, tādējādi darot to zināmu pasaulei un liedzot citiem atklāt šo vai pat lielāku līdzīgu patiesību saviem spēkiem.
9.02.2006. Psihosomatiskā pašnāvība. Terorists - nonievāts cēlas idejas nesējs. Reizēm arī savādāk. Pat bieži.
10.02.2006. Atrast nesaskaņas nav grūti, saskaņa - lūk tas ir pasaules astotais brīnums.
11.02.2006. Labāk taisnīgas un patiesas sēras, nekā meļa prieki un laime.
12.02.2006. Putni manā galvā dzied skaļāk par tiem, kas ārpusē. Lūk, ko dod stāvēšana pie skandas. Kāds, apklusiniet tos putnus! |
|
|