| |
[Jul. 12th, 2010|01:31 am] |
Netiešā pārraide no Saule Sēja Sudrabiņu (tiešajai pietrūka bezvadtīkla)
Pirms mirkļa noslēdzās pirmā un apjomīgākā koncerta daļa, lai gan programmiņa liek domāt, ka otrā daļa nāks ar cita veida lielumu. Pamatizjūta, protams, ir prieks. Prieks par tērpiem, prieks par jauniešiem, prieks par koklēm un prieks par vadītājiem un mūziķiem, kas kopā izveido tik apburošus priekšnesumus.
Ne visi priekšnesumi ir vienlīdzīgi - sākumskolas solists, protams, nav salīdzināms ar daudzbalsīgu koklējumu, bet arī salīdzināmākās kategorijās ir liela dažādība. Kā izcilos piemērus no pirmā daļas jāmin Bērzgales pamatskolas vokālais ansamblis "Knifs" ar dziesmu Eima, eima muoseņis; Jēkabpils bērnu un jauniešu centra tautas mūzikas grupa "Raksti" ar Sen dzirdēju, nu redzēju; Babītes mūzikas skolas koklētāju ansamblis "Dzītariņi"; un Rīgas Skolānu pils koklētāju ansamblis "Austriņa" ar Sešiem maziem bundziniekiem.
Lai gan pasākuma vadītāji piekodināja skatītājus atturēties no aplausiem TV tiešraides dēļ, bija divi mirkļi, kad publika nespēja noturēties. Tie bija pēc Daugavpils Vienības pamatskolas ansambļa "Dzīsmeite" uzstāšanās un Dobeles Valsts ģimnāzijas zēnu vokālā ansambļa aktīvā un atraktīvā priekšnesuma.
Bija arī daži priekšnesumi, kas izcēlās ar pliekanumu. Izpildījums tāds, kādu var gaidīt no Raimonda Paula ziņģu pasākuma.
Otrā daļa, lai gan skubināta uz priekšu, iesākās pāragri. Kāds no organizatoriem apsauca jau gandrīz dziedāt iesākušos jauniešus. Ja pirmajā daļā bija piestrādāts pie lieliskas plūstamības starp priekšnesumiem, uznācieniem un noiešanām, tad otrajā pilnīgi visi (vai vismaz tā sākumā šķita) koncerta dalībnieki vienlaicīgi atradās uz skatuves.
Visi ceļi guņiem pilni Lienes Circenes izpildījumā liek tirpām skriet pār kauliem. Spēcīgs dziedājums, skaņa balss un spēka vārdi padarīja šo uzstāšanos par vienu no iedvesmojošākajām visā vakarā.
Apvienotā koklētāju ansambļa sniegums atstāja nepilnības sajūtu. Ja koris augot skaitā kļūst intersantāks dažādo balss skanējumu dēļ, tad kokles kopā skan vienkārši skaļāk. Prasījās pēc lielākas variācijas, vairāk krāsainības.
Nesaistītā joma interesants bija Limbažu bērnu un jauniešu centra kapela "Eži" - tajā bija gan koncerta visjaunākais dalībnieks, gan, iespējams, arī vecākais.
Viss lielais pulks, pacietīgi klusējis caur dažādajiem sniegumiem, iesaistījās noslēdzošajā episkajā kopdziesmā - kantātē Saule sēja sudrabiņu. man audiālā māksla parasti ir diezgan nesvarīga. Attiecīgi es varu konkrēti norādīt, ar ko viens vēstījums stāv pāri citiem, mūzikai es to nevaru. Bet pat man šis bija katarktisks baudījums.
Pirmā daļa bija lielisks koncerts, kuru noteikti bija vērts apmeklēt. Otrā daļa prasīt prasa, lai atrastu LTV ierakstu un skatītos vēl un vēl. Varbūt uz lielajiem kopkoncertiem Mežaparkā neesmu ticis, bet vismaz varu pilnvērtīgi apgalvot, ka šos Dziesmu un Deju svētkus neesmu palaidis garām.
Kopumā: Visi ceļi balti tapa/ no Saulītes gājumiņa/ Ejiet ļaudis baltus ceļus/ labas dienas gribēdami |
|
|
