| |
[Jul. 30th, 2006|02:12 pm] |
Pielikām punktu stāstam, kas vēl nav iesākts.
Ir daudzu veidu cilvēki, nonākot pie kraujas savā ceļā:
Vieni apgriežas
Vieni apstājas
Vieni paceļas spārnos
un Vieni krīt
Zinību pārbaude - Kāds esmu es? |
|
|
| Uz gaismu |
[Jul. 30th, 2006|03:43 pm] |
Vai zinājāt, ka purvā naktis mēdz būt ļoti aukstas? To jums pastāstīs jebkurš drēgs. Mēs gan to vairs nejūtam, to laikam sauc par pielāgošanos. Es to drīzāk sauktu par samierināšanos. Vai nezināt, kāda ir pasaule aiz mūsu robežām? Vai nezināt, kāda dzīve mums pienākas? Tur, aiz Robkalniem, kas iezīmē mūsu purva malu, tur ir brīvības zeme. Tur augsne ir auglīga, saule tur spīd spoži, purva miglas nesegta, tur nemīt purva čūskas, un naktis tur ir siltas. Mūsu bērni tur varēs droši rotaļāties, nebaidoties iekrist kādā akacī. Mums ir jādodas turp! - Reizi pa reizei ciemā uzradās kāds neprātīgais, kas sludināja apsolīto zemi vai pasaules galu, kas nu kuram iešāvās prātā. Bet Tārvalns atšķīrās no kārtējā jukušā, viņa vārdos ieklausījās un ticēja. - Tur mēs iegūsim mieru un drošību, tur mūs pati zeme svētīs ar savām veltēm, tur mēs sasniegsim gaismu! Es saucu: "Kurš nāks man līdzi?" Es saucu: "Kurš tieksies uz augšu?" Es saucu: "Kurš sekos ceļam uz gaismu?" - Daži drēgi piekrītoši māja, daži cēla savas rokas, vēl daži, arī es to skaitā, pārliecināti sauca: "ES!" - Tad lieciet somas, mani brāļi un māsas, un teiciet savas atvadas vecajai mājvietai, jo rīt, līdz ar saules lēktu mēs dosimies ceļā. Ceļā uz gaismu!
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2006|04:54 pm] |
|
Ja man tagad būtu jāraksta motivācijas vēstule, es droši vien varētu uzrakstīt neskaitāmus iemeslus, kāpēc mani nebūtu jāpieņem darbā. |
|
|