Atļaušos pieilst, ka pats ļaunākais (varbūt labāk jālieto vārds iznīcinošākais) tevī, pēc mana skatījuma, ir pārlieku lelais daudzums paškritikas. Jā, nenoliedzu, ka ir derīgi, un pat vēl vairāk, ik pa laikam apsēsties klusā pasaules telpā un apdomāt to, kas tajā mirklī šķiet svarīgs, bet noteikti nav vērts sevi šaustīt tādā veidā, kā to dari tu. Protams, ir lieliski, ka apzinies, kas tevī negatīvs, taču nevajag aizmirst arī par pozitīvo, kas priecē ne tikai tevi, bet arī citus.

(Reply to this) (Thread)

Es nekad to arī neaizmirstu, ikdienā dzīvoju laimīgs un nesatricināms, bet to es te nerakstu. Nav jēgas katru dienu rakstīt to pašu. Aprakstītā situācija rodas tikai tad, kad pret mani pavēršas teju visi apstākļi.

(Reply to this) (Parent)