Uztin domu.
Salūzti smieklos.
Dedzini sevi.
Atslēdzies niekos...

Samiegojies labrīt un alkas pēc zobubirstītes. Vai vismaz glāzes negāzēta Wiššī ar šķēlīti citrona. Tas taču nav daudz prasīts...
Glāsti, skupsts uz ādas pleķīša starp plecu un kaklu, mur un plauksta sakļaujas ap augšstilbu. Jautājoš mur.
- Lūdzu glāzi negāzēta Wiššī ar šķēlīti citrona.

Neko nevaru sev padarīt.. Vīrieši, kas man ir tuvi, manī modina mātišķumu. Bērni, kuriem nedrīkst darīt pāri. Kurus jāpalutina, jāsamīļo, un tas smaids, kad no rīta sēžu gultā, dzeru tēju un tu man apķeries ap kāju, ļauj savai siltajai elpai berzēties gar ādu.. Smaids.. Mātišķs smaids.

Cik vīriešu vēlētos, lai viņus pamet sieviete, izdrāžot līdz nāvei? Uzvilkusi baltu apakšveļu, matu cirtām krītos pār pleciem, ar pudeli šampānieša pieslīdējusi, sīkiem kodieniem un skūpstiem noklājusi augumu, atdodas vai paņem... Tikai uzmanīgam vērotājam to pamanīt, tikai tādam... Glāsti, pieskārieni ar matiem, pirkstu galiem, mēli... klusi, maigi.. Vai varbūt skaļš pliķis ar plaukstu pa stilbu - klusē!
Lai kā tur nebūtu, beigās lēdijai bija jāpieceļas un ar čukstu un skūpstu vai pļauku un šņācienu jāpasaka - Tas bija viss!
Cik vīriešu dzirdētu šos vārdus? No tiem, kas dzirdētu, cik daudz saprastu? Un no tiem, kas saprastu, cik daudz nodomātu - Atgriezīsies. Viņa ir tikai sieviete.Un es taču labi viņu ...
Un sapratusi sava plāna nenormālību, viņa sāka skaļi smieties, sabiedējot papagaili...

Pilnīga vienaldzība. Paldies, ka man esi. Paldies, neskatoties uz to, ka kā viltus draudzene pametīsi brīdī, kad visvairāk būsi vajadzīga. Pašaizsardzība - tava mamma vai maasa?

Paarpildiitaa tramvajaa, kaads viirietis piedaavaaja man apseesties. Ar aciim aplaiziija mani un kljuva par dzjentelmeni. Nepieveershot uzmaniibu, paaris soljus taalaak staavoshajai kundzei gados, kura laikam vinja aciim negarshoja. Atteicos! "Liecies mieraa un apseedies", vinja balsii skaneeja uzbudinaajums un nelielas dusmas, "paspeesi savu atstaaveet citos tramvajos". Brutaals raaviens aiz piedurknes un tik pat brutaala apseedinaashana. Sajutos, kaa kartupelju maiss, kuram tuliit atirs viile. Skatiijos laukaa pa logu, censhoties nedomaat par uzstaajiigo augumu blakus. Nepaskatoties zinaaju, ka vinjsh tagad blenzj uz mani. Mati buus peedeejais, ko vinjsh ieveertees. Caur manaas smadzeneem izskreeja doma. No saakuma pasuukaas kruutis, tad paglaastiis sakrustotaas kaajas, atgrieziisies pie pleciem un tad pamaniis, ka man ir patieshaam skaisti mati. Mauciiba. Es apzinaati tagad ljauju vinjam uzbudinaaties. Maajaas jau esot, vinjsh atcereesies par meiteni tramvajaa un paglaastiis sevi. Derdziigi un netiiri smiinees spogulii un atcereesies mani. Man ir jaaizkaapj. Tulii! Pieceelos, pagriezu galvu uz otru pusi, lai manaas atminjaas nepaliktu vinja seja. Lai netiishaam neiedurtos galvaa eedot vai snauzjot vannaa. Tas visu sabojaatu. Visu! "Varbuut mees varam..." balss atskaneeja uzstaajiigi un vulgaari. Nolamaajos pie sevis. Balsi tagad es atcereeshos. "...kaadreiz kafiiju vai ko citu?" Gribeejaas pagriezties un iekliegt vinjam sejaa "Ej dirst!", bet nevareeju, jo tad redzeetu vinja seju. Izkaapu un domaaju, kuraa vietaa eertaak krustot ielu, kad aiz muguras atkal bija taa balss. "Meiteniit...?".

Viens Cilveeks mazaak manaa dziive.
Izstaipos un nozjeeloju, ka esmu atmetusi smeekjeeshanu.
Kafija un biezpiens.
Es un Vinjsh.

Mazulis manii pakusteejaas. Nopirku ledenes.

Sakusteesies virietis - nopirkshu Klubu vai FHM.

Sieviete, tu gan guli. Man nav tik daudz naudas.

Buut vai Nebuut?!
Muuzjiigais eksistences/neeksistences jautaajums.
Sevis/citu miileeshanas/nemiileeshanas jautaajums.
Praata/Nepraata Jautaajums.
Saapinaat sevi/Vai upureeties, lai nesaap citiem.

Esmu totaali atkariiga no cilveeka, ko nemiilu. Tiiri sexuaali atkariiga. Un vinjam nav pat tas lielaakais loceklis, ko esmu redzeejusi. Atkariibas ienesls stulbs. Ar vinju kopaa esot es juutu, ka tieku miileeta.
Tas ir kaa aiziet uz teaatri ar briivbiljeti. Neko nemaksaajot sanjemt emocionaalu baudu.

Cinisms uzliek pienaakumu atbildeet par savu cinismu, ja vien neesi cinikjis.

Skumjas acis, skumji skati, bruuni skati, mani mati...
Pietruukst divu stabilu peedu nospiedumu zemee.
Lidojam! Augstaak par zemi, zemaak par zaali.

Mirsti taurinj,
mirsti
Man kut,
nezjeeliigais.

sveces sula
uz aadas
uz domas

triicoshas skropstas
labsajuutaa

zosaada
jo karsti

mana diena saakas
riit

saules pieskaariens
ledum un sniegam
saap zemei

siltas plaukstas
pieskaariens
kailai mugurai
var nogalinaat
ja neesi
gatava
miileet

vai vismaz
to labi imiteet.
link varbūt labāk paklusē?

pelēkie uzdarbojas. sakrāsojuši visu pelēku.
debesis, asfaltu, tēju...
nospēruši manu šalli un cimdus. grib, lai saslimstu un nomirstu.
bet man vienalga. caur sažmiegtām skropstām debesis izskatas skaisti purpursarkanas.

tik daudz svešinieku izliekas par draugiem
tik daudz draugu izliekas par svešiniekiem...
apnika skaitīt.

Pamosties blakus mīļam cilvēkam, dzirdēt putnu vāvuļošanu, svaigs gaiss, miers un klusums. Ideāli!
Vērtību mainīšanās katru dienu. Nepelnīts prieks. Neizdzīvota pagātne.
Es mulstu. :)

Es aizeju pastaigāties pa veikaliem, jo Mīļcilvēkam ir jāstrādā. Chilli Picā ieeju padzert kafiju. Pie blakus galdiņa sēž pavisam parasts puisis. Oficiante atnes un apgāž manu kafiju. Nav salvešu. Puisis piedāvā apsēsties pie viņa galdiņa. Sākas saruna un man paliek slikti no tā, cik tas ir pazīstami, cik tas ir normāli, ka pēc kafijas dzeršanas mēs dodamies pastaigāt pa Vecrīgu, dzeram vīnu jau viņa rokai esot uz manas. Brauciens pie jūras un pastaiga nakts garumā. Kad zvanīja Mīļcilvēks, es vienkārši pateicu, ka nebūšu, jo mīlu... citu. Es zinu, ka tam nav attaisnojuma, bet saprotiet, sirdij nepavēlēsi! Un jau pirmajās minūtēs mums bija skaidrs, ka nedrīkstam viens otru pazaudēt. Nepiedodami, bet tik normāli!

Es nezinu, kas būs tālāk. Laikam kāds raud. Zinu, ka raud. Es vienkārši nevaru savādāk.
Piedod...