Es aizeju pastaigāties pa veikaliem, jo Mīļcilvēkam ir jāstrādā. Chilli Picā ieeju padzert kafiju. Pie blakus galdiņa sēž pavisam parasts puisis. Oficiante atnes un apgāž manu kafiju. Nav salvešu. Puisis piedāvā apsēsties pie viņa galdiņa. Sākas saruna un man paliek slikti no tā, cik tas ir pazīstami, cik tas ir normāli, ka pēc kafijas dzeršanas mēs dodamies pastaigāt pa Vecrīgu, dzeram vīnu jau viņa rokai esot uz manas. Brauciens pie jūras un pastaiga nakts garumā. Kad zvanīja Mīļcilvēks, es vienkārši pateicu, ka nebūšu, jo mīlu... citu. Es zinu, ka tam nav attaisnojuma, bet saprotiet, sirdij nepavēlēsi! Un jau pirmajās minūtēs mums bija skaidrs, ka nedrīkstam viens otru pazaudēt. Nepiedodami, bet tik normāli!