|
|
|
March 6th, 2006
09:58 am
Nekāds darbinieks no manis šodien nesanāks :)))
|
March 5th, 2006
05:20 pm
Mjā, vakar gāja ļoti raibi. Sākumā atkal kalns ar tur notiekošo āfterpārtiju. Tur gan sabiju diezgan maz, bet paguvu satikt lielāko daļu vecos feisus, nofilmēties raidījumam ar interviju, kārtīgi piedzerties šņabi :) Jāpiebilst, ka kompānija atkal bija jautru jautrā. Pēc tam nezin kā nokļuvu televīzijas tornī, kur notikās viens tuc-tuc pasāciens, bet vēl pēcāk Vecrīga ar tur esošajiem iestādījumiem. Izdejojos nu tā pa skaisto :)) Un viss kļuva aizvien labāk un labāk :)
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/wink.gif) weird
Current Music: Queen: Who wants to live forever
|
March 3rd, 2006
08:55 pm - Perrrversi
Superīgi ir uzspļaut visam un izklaidēties. Šodien darbā pateicu, ka eju uz praksi, praksē, ka eju uz darbu, bet patiesībā aizlaidu uz kalnu kopā ar 3 kursabiedriem, stiprā dzimuma pārstāvjiem. Bezmaz visa diena pavadīta perversos un piedauzīgos jokos, kas ceļojuma gaitā tikai auga augumā. Riktīgi varēja sasmieties. Pie tam uz kalna satiku vairākus bijušos paziņas no snova laikiem, kuri cita starpā piedāvāja rītdienas sacensību āfterpārtijā uzstāties ar deju :D Visi tādi perversi. Pilnīgi briesmas! :D
Bet visu šo es biju nopelnījusi, pirmkārt, sashēmojot shēmas, un, otrkārt, vakar vēlu atvelkoties mājās, strādāju pus nakti un vēl agru rītu.
Current Mood: jautrs
Current Music: Franz Ferdinand: Jacqueline
|
March 2nd, 2006
12:09 pm - Shēmotājas dzīve
Tik shēmoju, shēmoju un vēlreiz visu shēmoju. Un pašai no tā kļūst shēmiski pretīgi, jo nu shēmas mani pārmāc.
Current Mood: ljaljalja
Current Music: Serge Gainsbourg: Baudelaire
|
February 27th, 2006
05:49 pm - Memories
Maybe I`m stupid, bet nu tik ļoti mēdzu pieķerties visiem un visam, kas kādu laiku nepārtraukti ir iespaidojuši manu dzīvi.. Tāpēc jau mēdzu sērot par aizgājušiem laikiem, jo viss ir sirdij tik tuvs, un ir pamatota sajūta, ka tas nekad vairs nebūs. Pēdējās nedēļas laikā bieži skaru šo tēmu. Sākumā ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vertigo aizrunājāmies par vēlo bērnību un agrīnajiem tīņu gadiem, cik tagad tas liekas amizanti un jauki. Piektdienas pasākumā un sestdien ar dažām draudzenītēm, tajā skaitānoamii, atcerējāmies tīņu gadus, braukalējot ar sniega dēli, bez kuru atcerēšanās praktiski nevar notikt neviens pasākums, jo nu tiiiik vētraina, jautra un interesanta dzīve nekad vairs nebūs. Vakar pa dienu skatījos bildes un tad nobirdināju asaru par skaisto agrīno bērnību :). Ā, un vēl protams ir nostaļģija pēc skolas laikiem. Tas liekas tik sen..
Šodien par to iepostēt es izlēmu, jo arī šī diena nepagāja bez nostaļģijas. Proti, man pietrūks braukšanas nodarbību! Ar instruktoru vienmēr varēja tik labi parunāties, arī braukšana vienmēr bija atslodze darbadienas vidū vai pēc tās. Man pat pietrūks norādīšana uz kļūdām, kas tad likās mazsvarīgas. Tagad es varu braukt kā vēlos, un tas man pagaidām ne pārāk patīk :(
Bet vispār jau jāpriecājas, ka ir tik daudz superīgu lietu, ko atcerēties. Un gan jau, ka kādreiz tāpat es domāšu arī par šo dzīves posmu.
Runājot par iepriekšējo postu, lietas ir labojamas :)
Runājot par pagājušo vakaru un nakti, es sevi pārsteidzu.
|
February 25th, 2006
09:38 pm
Pārskatot plānotāju, apķēros, ka jau kādas gandrīz 2 nedēļas man nav bijis neviens randiņš tā klasiskajā izpratnē. WTF is going on??? :D
Current Mood: apķērīgs
Current Music: PM Dawn: Set adrift on a memory bliss
|
February 22nd, 2006
03:34 pm - Laižam dzīvē
Šī ir tā diena, kad es kļuvu par vienu rozā plastmasas papīrīti bagātāka. Viss ar pirmo reizi ;D Inspektors pagadījās ļoti jauks un ar tik seksīgu balsi, ka pat savā lielajā uztraukumā to ievēroju.. Jā, un uztraucos es ļoti, pirms kāda laika domāju, ka es taču būšu mierīga, bet nē, viss trīcēja. Es inspektoram minēju, ka es tūlīt ģībšu, tad viņš teica, ka, vai es savās kāzās arī tā ģību ;D Visnotaļ patīkami. Ak jā, un viss notika ļoti ātri.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) satisfied
Current Music: Goran Gora: Fools in love
|
February 21st, 2006
04:56 pm - Bilance par 21.februāri
Šodien esmu paspējusi daudz. Darbs ar manu "mūža darbu" tulkojumu (palikušas 7 lapas līdz rītdienai, palīgā!), citi dokumenti, viena motivējoša eseja, universitāte gan nesanāca, divas valsts iestādes, pēdējā braukšanas nodarbība (man sāk iepatikties sānslīdes), uzsākta prakse Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (tīri tā neko), pusnolauzts zābaka papēdis (kas tagad karājas aiz puņķiem. Šobrīd jau vairs nevaru paiet, jābrauc mājās ar taksi), jaunās nomierinošās tabletes ne vella nepalīdz, pie tam garīgais ir diezgan depresīvs un nomākts. Šodien mani tramvajā vīrietis palaida apsēsties, man jau liekas, ka dēļ tā, ka es mētelī izskatos kā 3.mēnesī :D
Pats galvenais, ka rīt man nepieciešama veiksme.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) depressed
Current Music: Gustavo Santaolalla: Brokeback mountain (1,2 un 3)
|
February 20th, 2006
05:48 pm
Visu dienu noņemšanās ar terminoloģiskiem tekstiem angļu valodā, un es nesaprotu, kas ir stulbāks - es vai tekstu sastādītājs.
Varbūt kādam būtu kāds labs ieteikums dzimšanas dienas svinēšanai?
Un tagad uz mājām ēst ķiplokus, lai mērķtiecīgi izvairītos no visaptverošajiem vīrusiem. Jācer arī, ka snigšana neturpināsies, un līdz parītdienai viss izkusīs :)
Current Mood: kur nu vēl normālāks
Current Music: Gustavo Santaolalla: Wings
|
12:37 am - Krokodīļu asaras
Veltīgi pavadītas brīvdienas. Prātīgākais, ko darīju bija olimpisko spēļu skatīšanās, kas gan ir labi un interesanti, un dažādu delikatešu (garneļu un ķengura gaļas) ēšana. Pašai kauns. Bet varbūt arī tas noder, jo ir nepieciešams sevi savākt kam būtiskākam. Citādi būs kā piektdien, kad bija pirmspēdējā braukšanas nodarbība pirms eksāmena un izdarot vienu kļūdu, man to nepavisam negribot, asaras sāka birt kā pupas. Pēc tam ilgi nevarēju nomierināties, un bija ļoti neērta situācija. Instruktors teica, ka viņš domāja, ka es esmu tāda, kurai viss pofig. Pēc tam ar saraudātu seju nācās iet uz teātri un baudīt izvirtības pēc Denī Didro filozofijas. Tas, ko es gribēju pateikt, bija, ka visas lietas sakrājas, sakrājas un tad vienā brīdī, kad ir kāds iemesls sevi šaustīt, tad iznāk ārā par visu pie vienas reizes. Ļoti negribu būt cilvēks, kas tik ļoti sevī tur visu iekšā, bet tāda ir mana iekšējā izvēle. Vismaz līdzcilvēki cieš mazāk, jo tas ir ļoti reti, kad dusmas izgāžu uz citiem, nevainīgiem.
Sapņi naktī kā parasti kinofilmas sižeta cienīgi. Šonakt bija teroristi lidmašīnā, kas man šļircināja kaut kādas zāles, kas paralizēja. Domāt varēja, bet ne parunāt un pakustēties.
Cik ļoti man patīk Gustavo Santaolalla mūzika filmai "Brokeback Mountain", kas arī ir atzīstama, lai arī geju tēmas mani mēdz mulsināt un konkrēta viedokļa par to man nav. Bet par to varbūt citreiz.
Current Mood: calm
Current Music: Gustavo Santaolalla: Riding horses
|
February 17th, 2006
02:47 pm
Agrāk man tas bija 100% vienaldzīgi un neko no tā nelietoju, bet pēdējā laikā esmu kļuvusi nedaudz apsēsta ar visādiem smaržīgiem krēmiem un krēmiņiem dažādām ķermeņa vietām. Mitrinošie, kopjošie, iekrāsojošie, sargājošie, atvēsinošie, tīrošie, izlīdzinošie un tā tālāk un tā joprojām.
Current Mood: sweet
Current Music: Sufjan Stevens: Casimir pulaski day
|
February 16th, 2006
10:48 am
Se uaj ujāniz, ak zīrd āt skiton. On atīr ušeien zu itātisrevinu, teb uškilap sājām tēlug. Zamsiv atūjas āt ri akābal. Nu sakeil, ak neidoš sūb abal aneid. Rap uvas ilēviz ājaš āteil http://klab.lv/users/guntrinna/2006/01/24/ sojīdūļken. Ajiben en saniav savid (ko, kāriav) saļēden masivap zduaden seitīcomap. Seitot dagat ssiv seizdieb. Tēksir ri abal ateil. Sājēdēp saneid ābrad umse stsiruj nu sklut āneiv ānosrep. Hhe, sicinpa uaj.
|
February 13th, 2006
05:28 pm
Poll #9255 Mašīnas
Open to: All, results viewable to: AllKuru izvēlētos tu? (Katra orientējoši ap 1995.gada ražojuma, domāta bīstamām situācijām uz ceļiem :)))
|
02:56 pm
Tās veselības problēmas, kas radušās uz nervu pamata, mani piebeigs. Šodien elpoju tikai ar puselpu, citādi sāp sirds :( Šajā sakarā atkal nāk prātā domas par to, ka pēc mēneša man apritēs 20 gadi, kas mani tracina, jo nekad vairs nebūšu padsmitniekos. Protams, var jau teikt, ka pēc 20 ir tikai labāk, par ko es nešaubos (izņemot veselības problēmas), bet tas, ka visnotaļ ilgs dzīves posms ir pagājis, liek pārdzīvot par to, ka nekas nav paspēts izdarīt, un dzīvē pilnīgi nekas nav sasniegts. Reizē ar skumjām par aizejošo jūtos veca, jo no tās padsmitnieces jau sen kā vairs nekas nav palicis.
UPD: Pie tam sirds sāp līdzīgi tam, kā man sāpēja plecs, kad biju salauzusi atslēgas kaulu. Nez, vai tas varētu nozīmēt, ka mana sirds ir salauzta? :)
Current Mood: sasāpējis
Current Music: Blondie: Call me
|
February 11th, 2006
12:24 am
Jūtos nelaimīga un, vai ziniet kāpēc? Tāpēc, ka es sēžu savā krēslā pie datora, kuram ir plastmasas paroces, bet nevaru tām pieskārties, jo man vienkārši dod pa nagiem elektriskie lādiņi. Tas pats notiek ieejot iekšā no āras. Vienmēr dabonu, kaut vai tikai no saviem matiem. Pats trakākais ir spoži apgaismotās telpās. Un cilvēkiem arī ne vienmēr ir iespējams pieskarties, lai nebūtu tas sasodītais sāpīgais sprakšķis. Tas laikam nav īsti normāli..
Current Mood: sprakšķošs
Current Music: Jose Gonzales: Heartbeats
|
February 7th, 2006
01:36 pm
Iespējams, ka esmu pārāk nacionālistiska, neiecietīga un ateistiska, tāpēc mans viedoklis ir pretrunā ar cilvēktiesībām un tolerances principiem, bet nu gan man ir dusmas saskrējušas. Paredzu, ka nepaies ne ilgs laiks, kad visa pasaule būs zem musulmaņu un līdzīgu reliģisku radikāļu (man vienalga kādu) tupeles. Jau daļēji ir. Nepazīstu nevienu personīgi, bet manā uzskatā viņi ir tādas raustāmas marionetes bez personības iezīmēm. Iestrēguši viduslaikos. Manam prātam nav aptverams kā var tik akli sekot kaut kādiem priekšrakstiem, pavēlēm, reliģijai. Nu jā, pūļa instinkts, iespējams, viņiem nav iespēju citādāk izpausties. Bet vēl vairāk mani pārsteidz tolerance, ar kādu to visu uztver Rietumu pasaule, tādējādi parādot savu bezzobainību apmātības, kas aptver pasauli, priekšā. Nu kā var tik mierīgi skatotīties uz to, ka dēļ vienas karikatūras tiek rīkoti grautiņi vairākās pasaules malās. Tā apmātība ir neaptverama. Cilvēktiesību aizstāvji aicina atsaukt karikatūru un respektēt svešu reliģiju, bet tas, ka tiek dedzināti valsts karogi un vēstniecības, tas jau ir tikai normāli un piedodami. Tas ir labākajā gadījumā. Sliktākajā - terorisms. Es teiktu, tas ir amorāli, pret to būtu jāvēršas, es tikai vēl nezinu, ar ko. Jā, es pielietoju deduktīvo metodi un par visiem secinu pēc dažiem, bet ko padarīsi, ja tie daži ir tik stulbi. Darbi runā paši par sevi. Svētais karš - tas līdzinās krusta kariem, no tā var secināt, ka viņi ir minētajā attīstības stadijā. Pat vēl zemāk. Sliktākais tas, ka viņi ir skaitliski daudz un lielākoties bezjūtīgi. Un te man rodas jautājums, cik ilgi turpināsies un, vai tiešām Eiropa ar cilvēktiesību aizstāvjiem priekšgalā pieļaus šīs rases vēl plašāku ieplūšanu mūsu leiputrijā kā parazītiem. Tā kā mājā, kur ir mans birojs, atrodas arī musulmaņu mošeja (pie tam, kuru apmeklē ne tikai melnie, bet arī slāvi un latvieši - prātiņ, nāc mājās), es viņu klātbūtni jūtu vairāk kā vajadzētu.
|
February 5th, 2006
11:23 pm
Tādas nesaprotamas skumjas šovakar. Tām nav būtiska iemesla, kas ir vēl sliktāk, jo tādā gadījumā es nespēju cīnīties ne ar iemesliem, ne ar sekām. Bet tik ļoti negribētos, lai tās jau reiz piedzīvotās sajūtas atkal atgrieztos un atkārtotos.. Atliek cerēt, ka tām veltīts tikai viens vakars..
Lai vai kā, rīt sākas jaunais semestris. Dienas būs saspringtākas. Jāceļas agrāk. Klāt darbam un studijām būs vēl prakse valsts pārvaldes iestādē un nīstā lieta - kursadarbs. Ak jā, un autovadītāja tiesību iegūšanas galējie eksāmeni arī pašā deguna galā. Tā kā veiksmīti man.
Current Mood: sad
Current Music: Mozart: Midnight sonata
|
10:02 pm
Nekad neesmu varējusi izvēlēties studiju priekšmetus un pasniedzējus pēc principa, kur ir vieglāk dabūt labu atzīmi. Neesmu nekāda centīgā meitene, bet studiju kursus izvēlos pēc tā, kas vairāk interesē vai, sliktākajā gadījumā, noder darbā. Protams, ar to sevi arī sanāk iegāzt. Bet tāda nu reiz esmu. Tas ir tāpat kā ar špikošanu, kas man nav iecienīta nodarbe.
Current Mood: the same
Current Music: Sigur ros: Staralfur
|
05:21 pm
Besī man šī diena un viss apkārtējais :( Garlaicība un tukšums, kā arī neliela vilšanās. N-tās stundas sēžu pie kompja kā losīte. Jāiet labāk palasīt grāmatu.
Nē, labāk pabraukāties ar mašīnu.
Current Mood: dorky
Current Music: Queen: Bohemian rhapsody
|
February 4th, 2006
06:02 pm
Man noteikti jāpastāsta par savu apokaliptisko sapni. Vienā dienā uz pasaules kļuva karsts, tāds dedzinošs karstums, jo no tā uz ādas metās čūlas. Gaiss smirdēja pēc benzīna, naftveidīgs šķidrums spiedās no zemes ārā kā sviedru lāses. Cilvēkiem radās problēmas ar kustību koordināciju, šķiet, ka kaut kas nebija kārtībā ar gravitāciju. Vienā brīdī pazuda saule, bet vienalga bija karsti, tikai tumšs, bet dažas dienas varēja iztikt ar uzkrāto elektrību. Cilvēki nodevās svinībām, lietoja alkoholu, jo ļoti baidījās. Kulminācijas brīdī no debesīm sāka krist un sprāgt zvaigznes, tas izskatījās pēc krāšņa salūta. Kosmoss bija nolēmis pašiznīcināties. Un uz Zemes varēja dzirdēt to troksni, kas radās. Un tad es atceros kā es domāju, kurā brīdī sasprāgs Zeme, ka, pirmkārt, no trokšņa saplīsīs bungādiņas, bet pēc tam ļoti sāpēs, lai arī tikai īsu brīdi.
Ne vidusmēra sapnis, vai ne? Cerams, ka tā nekad nenotiks.
|
|
|
2 (33.3%)