|
December 21st, 2004
06:14 pm - Vienīgais Kā maigi lidojoša pūka Es paceļos gaisā, Lai noķertu tevi Salds vīnogu piens Līst pāri matiem Taviem Kā birstoša asara Pāri vaigiem Maniem Ik dienu tā
Staru jūklis Virs galvas Aizsedz man tevi Mēs protam spēlēt spēles Tikai līdz kvēlei
Patiesības līnija Dedz debesīs zīmes Kā spoža deja Virpuļo
Drīz paspēšu laikā Kad būsi Manas jūtas kā silta Lietus lāse Izšķīst
Mans vienīgais pašsacerētais dzejojums, tapis šīgada martā, bet tik ļoti atbilst manām tagadējām sajūtām, ka bail. Vispār mana dzīve sāka sarežģīties, kad sāku rakstīt journalu. Tieši pirms Z-svētkiem, bāāaac!!! Current Mood: nemierīgs Current Music: Counting crows: Colorblind
|
Comments:
| From: | noamii |
Date: | December 21st, 2004 - 11:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
pasviedi man ideju. būs jāvelk ārā sava apputējusī dzeja un mazliet jāuzspodrina. tu neesi iemīlējusies?
Dzeja jau nekluust apputeejusi, vai ne? Taapat kāa sirds.. Oj, nee.. Vai tad iemiileejies cilveeks var buut tik frustreets? Es buutu daudz prieciigaaakaa, ja es buutu iemiileejusies, bet tas viss gaist..
| From: | noamii |
Date: | December 28th, 2004 - 03:43 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ko nes, tā arī vajadzēja teikt, ka esi, nevis te racelēties..
Nee, nee, tad jau bija dzilja d... Nav iemīlēšanās |
|
|
Sviesta Ciba |