05:34 pm - Nolaižam tvaiku
Gribu vai negribu to, bet man sākās paranojālie murgi. Tik tālu jau esam nonākuši. Tā sāk izskatīties, ka mani šad tad kāds mēdz izsekot. Kā gan savādāk var dabūt infu par to, kur es esmu bijusi, kad un ar ko. Diemžēl tikai tas, ko es esmu darījusi tiek pasniegts tendenciozi. Karočīt, no jebkādiem vīriešiem laikam būtu jāturas pa gabalu. Es esmu pataisīta par melīgu palaistuvi. Nekādi joki, ironijas un izskaidrošanas nelīdzēs. Daļa teksta skan aptuveni tā: "Pajautā Guntrai, ko viņa darīja tajā datumā un tur un redzēsi, cik viņa pret tevi ir godīga." Un es nesaprotu, kāpēc pēkšņi tagad runa ir par vairāku mēnešu veciem notikumiem, par kuriem es jei bogu vairs sen kā nedomāju (lōģiski, jo nav īpaši par ko domāt). Tikai zinu, ka es taču neko sliktu neesmu darījusi :( Vairāki cilvēki, kurus turēju aizdomās, atkrīt. Esmu neizpratnē.
Divas darīšanas ar apdrošinātājiem dažu dienu laikā. Vienu reizi bumera pakaļā ienesas cits, otru reizi es vakar beidzot pierādīju savas nejēgas zoss braukšanas līmeni un (ne)māku un to pašu izdarīju ar savu priekšgalu, eleganti to uzsēdinot uz nedaudz paaugstinātas apmales. Ar mašīnu laikam būs jāpārtaruc braukt, jo es jūtu, ka to vairs neprotu un tas nes pārlieku daudz stresa un seku.
Šorīt pie mājas kāds sabrauca manu kaķu princesīti. Viņai puncī jau bij mazie kaķēni un viņai nebija pat viens gadiņš. Un lūk šis mani ir galīgi izsitis no sliedēm, jo vakar, nevarot aizmigt, jau samierinājos ar to melno strīpu, kas pienākusi. Tas ir paranojāls murgs, bet es pat iedomājos, ka kāds speciāli ir sabraucis manu kaķi ar kaķēniem puncī, lai parādītu to, kas notiks ar mani. Šādi murgi ir pārņemti no filmām.
Man šobrīd laikam pietrūkst tas, ka es varētu būt pirmā no kursa, kas caurkrīt ar bakalaurdarbu. Patiesībā man pietrūkst kāds, kas mani pažēlo, tāpēc jau es tā visapkārt izpaužos kā nabadzīte. Ģimenē es atkal esmu "dzīves bojātāja sev un pārējiem, kas ir izdarījusi baismāko iespējamo kļūdu", cits neviens ar mani vairs negrib runāt. Visi iespējamie nākotnes plāni ir pamatīgi iegruvuši. Esmu palikusi tikai es un Malvīne vēderā, kurai es arī esot sabojājusi dzīvi. Un ja man vēl naktīs nerādītos tik slikti sapņi, sakarā ar viņu :( Man visu laiku nākas domāt par to, ka viņai trūkst skābeklīša :(
Tik daudz negatīvisma ne pie kā laba nenovedīs. Stulbākais tas, ka es zinu, ka es pavisam nesalūdzīšu.
|