|
March 2nd, 2005
06:50 pm - Atkal par iemīlēšanos u.c.
Cik reizes dzīvē var iemīlēties? Manuprāt, daudz, ļoti daudz. Ja grib. Arī mīlestības droši vien dzīvē ir vairākas. Ja tāda vispār ir. Šobrīd es tiešām nezinu, kas ir mīlestība un, vai tāda vispār ir, kā to definēt. Nav tā kā A. Mielavs dzied savā dziesmā- ''mīlestība divreiz neatnāk, mīlestība mūžā ir tik viena, tā kā tava zārka smagais vāks, tā kā tava piedzimšanas diena''. Tas nekas, ka man nāk raudiens no šiem vārdiem. Es domāju, ka es varētu visu mūžu nodzīvot ar vienu cilvēku, nezinu, vai dēļ mīlestības. Tas, ka tas otrs to negribētu, tas jau ir cits jautājums haha.
Es gribu izvākties no mājām, lai mamma liktu man mieru ar savām pamācībām, kādai jābūt pieaugušai, kārtīgai sievietei. Viņa, redz, manā vecumā jau bija apprecējusies ar tēti un gaidīja mani. Nākas klausīties, ka es to daru ne tā un šito arī, bāc. Pašai jau rodas kaut kādi kompleksi.
Šī dziesma ir ideāla, lai papinkšķētu nedaudz. Current Mood: depresīvs Current Music: Dzelzs vilks: Ēnuzeme
|
Comments:
| From: | noamii |
Date: | March 2nd, 2005 - 09:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu fui, ko Tu kā tāda maza Laima :)
man jau pašai tā likās. bet redz arī tu man saki, ka es kaut ko daru nepareizi
| From: | piziks |
Date: | March 2nd, 2005 - 10:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ak sausmas traka mamma!
vo vo- tik ļoti grib, lai es būt ideāla meita.. :(
Toties tu zini, ka viņa uztraucas par tevi:) Tie pīemēri un veids kā viņa to dar gan manās acīs nav tas pareizākais...
cilvēks sastresojies bija.. gan jau viņai pāries
Hmm... Nu vecēki ir tāda dīvaina parādība... :) Būtībā, jau viņi visi(vismaz lielākā daļa) grib tev to vissu, vissu labāko... Un viem ir bail nenormāli bail, ka tik ar viņa lolojumiem kas nenotiek "nepareizi"... Kuram tad negribas ar savu bērnu lepoties... Tik ir tāda lieta kā paaudžu atšķrības... ;)
Par mīlestību...
Nezinu vai viņa ir viena vienīgā vai vairākas... Bet man šķiet, ka tas kas ir attiecībās kuras izjūk tā īsti nesākušās, drīzāk tā ir kaut kāda fiziska pieķeršanās... iekāre... varbūt neliela garīga saskaņa... Un tanī brīdī rodas ilūzija, ka tā ir mīlestība...
Mīlestība īstenībā ir grūti definējams vārds... Drīzāk tā ir neaprakstāmu sajūtu, apstākļu un notikumu virkne kas rada mums to dīvaino pacilājuma sajūtu...
hmm... kau kā tā...
Domīgs...
man reizēm šķiet, ka tāda mīlestība, par kuru raksta grāmatās un rāda filmās ( ne pēc izpausmēm, bet definīcijas, ja saproti), nepastāv. var jau būt, ka alojos
Hmm... vis atkarīgs no cilvēka pasaules uztveres... Šķiet, ka tā...
gan jau gudrie zinātnieki atklās hehe, kas tās ir par lietām, jo visa pamatā ir zinātne
Visa pamatā ir iekšējā izpratne un apskaidrots prāts... :)
ok ok.. kā nu kuram te liekas hehe |
|