Kautkas traks kā tik ļoti var vēlēties kļūt pieaudzis un ilgoties pēc materiālās pasaules. Man visu laiku šitis, ka tieši tas, ka cilvēki (vismaz daļa), atšķirībā no dzīvniekiem, nav piesaistīti materiālajai pasaulei, padara mūs atšķirīgus no dzīvniekiem, tā ir vienīgā atšķirība. Nezinu, nezinu...

(Reply to this) (Thread)

nu bik nopietnāka vēlētos būt, bet es samanu, ka tas ir procesā.
emm.. kas dzīvniekiem ir par materiālo pasauli? man liekas, ka materiālo pasauli esam radījuši mēs cilvēki, paši sev.
Es, piemēram gribu, lai es varētu aiziet uz veikalu sapirkties jaukas lietas un man paliktu labi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gmm... nopietnība ir sabiedrības steriotips... :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nopietnība ir īpašība, ko var iegūt dzīves laikā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā protams..., bet tas ka JĀBŪ nopietnam JĀATIECAS ar nopietnāku attieksmi... tas gan ir... :))

(Reply to this) (Parent)

Tu jauc materiālo ar komerciālo pasauli:) Dzīvniekiem paēst kur droši pagulēt utt. Cilvēkam mūzika, dzeja, ārdīšanās, jokošana utt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt, varbūt jaucu :)) kāda starpība..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev nav man ir starpiba:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

okii :))) nespēju šodien pafilozofēt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es a ne :)

(Reply to this) (Parent)