Jebkuram bērnam vecāki bērnībā ir autoritāte... Tik ar laiku viņus piekāš vai kā savādāk un viņiem liekas, ka vecāki šitādi un tādi... Bet kad sāk dzīvot atsevišķi tu viņus sāc pieņemt un mīlēt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiesa. Bet uz to laiku tu jau esi mainījies un maz līdzinies vecākiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, protams... Katram ir sava kaut kāda dzīves pieredze un domāšana, bet ja tā pavēro tad gribot negribot, ja būsi godīgs tad atradīsi kopēju un vairāk nekā tu gribēsi redzēt... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu protams, es jau sen esu izlupinājis kuras īpašības man ier no kura rada. Bet tur jau tā lielākā fiška ka es esmu sajaukums, kā jau visi mēs, no abiem vecākiem un vēl no kādiem tālākie radiem, takā rezultātā sanāk, ka mūsos ir tikai dažas iezīmes no kāda konkrēta vecāka un savukārt šīs dzāzas iezīmes mums var būt kopīgas ar jebkuru ar mums nesaistītu cilvēku no ielas. Un meklēt sevī teiksim māti atiecīgi atrodot sev otru pusi kas līdzinātos man un tādejādi skaidrot to ka tā es meklēju savā otrajā pusītē māti vienkārši nav iespējams. Es taču evaru atrast cilvēku, kurš būtu vienlaikus līdzīgs man un mātei. (Nu šito vislabāk būtu saprast ar kādu konkrētu gadījumu, kaut ar izdomātu). Protams pastāv cilvēki un tādu ir daudz, kas savā otrajā pusē meklē kādu no vecākiem, bet tad tai otrai puei piemīt tikai daļa no tā kas piemīt tam cilvēkam(protams pieņemot faktu, ka viņš atrod mātes līdzinieci)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau neapgalvoju, ka meklē savus vecākus... Es domāju, ka vienkārši meklē sev patīkamu personu(nu vismaz es). Pašu mīļāko un jaukāko viss viss viss labāko un ideālo tieši priekš sevis... Lai arī kāda vīņa būtu citu acīs.... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu protams:) Vienkārši biki aizrāvos...

(Reply to this) (Parent)