You can't believe in a dream, until you can believe in yourself. [entries|friends|calendar] Guna [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

[03 Dec 2004|11:20am] vakar Forum Cinemas bija "Ze Dienas", taa kaa sen nebiju bijusi uz kino un laika vakar man bija atlikulikaam, izleemu ka buutu kas jaamaina ierastajaa nedeeljas ritmaa, un aizgaaaju uz divaam filmaam.. pirmaa fima kuru noskatiijos bija "Cellular" - neslikta filma, injchiiga, ar labaam beigaam, gliitiem aktieriem, forshu humoru, jokiem, atgadiijumiem, vareetu noskatiities pat otrreiz. otraa filma "Open Water" galiigaakais buulshits, taadu sviestu sen nebiju redzeejusi, ja man piedaavaatu noskatiities veel vienu reizi es 100% buutu pret, dokumentaals suuds, no trillera piegarshas ne kripatinjas, iespeejams saucaas trilleris tikai taapeec, ka beigaas tos abus, kas okeaana viduu plunchaajaas - apeeda. tikko Forum Cinemas lapaa izlasiiju par filmu shaadus te vaardus "nodēvēta par gada spraigāko un baismīgāko filmu". no spraiguma nebija ne smakas un no baismiiguma arii nee. esmu redzeejusi tieshaam spraigas un baismiigas filmas, no kuraam murgi ir raadijushies, bet shii filma driizaak vareetu buut pasaka beerniem.. ok, ja izgrieztu dazhus kailskatus.. naakamo ceturtdien, ja negribeeshu aatraak buut maajaas aizieshu vai nu uz "Madhouse", "The Forgotten" vai kaadu citu filmu.., ja kaads grib pievienoties - laipni luugti.. :) post comment

[03 Dec 2004|11:12am] hmm.. tomeer zebrai ir arii pa kaadai baltai sviitrai.. projekta pirmaa dalja jau ir, tagad skatiisim vai zebras baltaa sviitra kljuus plataaka vai naaks naakamaa - melnaa - sviitra, t.i., vai projekta otraa dalja biidiisies uz priekshu vai arii nee.. post comment

[01 Dec 2004|04:47pm] zb.. kaarteejo reizi lekcijas nenotiek.. jau taa to ir maz un veel pasaka tikai tad, kad reaali nevaru paspeet uz peedeejo busu.. busu ar kuru parasti braucu maajaas.. veel viens vakars kojaas, kuraas nav ne kripatinjas gaisa, kuru vareetu taa droshi elpot, kaa arii dreebes piesuucas ar cigareshu duumiem, baigi traki.. taada sajuuta it kaa es pati vilktu kaa duumenis.. uz centru taapataas aizbraukt pavazaaties arii nedriikstu, jo potiite kaajai ir sachakareeta un peec iespeejas mazaak ir taa jaakustina, pashai taapat negribas to kustinaat, jo ljoti saap.. vienaa vaardaa sakot, ok divos - sachakareeta diena.. post comment

[30 Nov 2004|07:36pm] nez vai es pieradiishu pie taa, ka kaads man izmaksaa.. ok, tas bija tikai dzeramais, bet taapataas.. es jutos kaa palikusi paraadaa.. kakls sazhnjaudzaas un naacaas apvaldiit asaras, lai nesaaktu raudaat.. kaapeec taa.? nezinu.., tiktieshaam nezinu, iespeejams ar mani kaut kas nav kaartiibaa.. tas vareetu buut vieniigais izskaidrojums. :( 2 comments|post comment

izshkjaidiitaas smadzenes.. [27 Nov 2004|02:34pm] hahaa.. es nezinaaju, ka tik forshi var izskatiities zhelejas laaciitis ar izshkjaidiitaam smadzeneem, liidz kameer nebiju to redzeejusi pati savaam aciim.. tagad tas zhelejas laaciitis atrodas uz klaviereem (manaa istabaa) kopaa ar vienu veselo zhelejas laaciiti saliidzinaashanai.. es vienkaarshi nevareeju piespiest sevi apeest tik neatkaartojamu zhelejas laaciiti.. :) post comment

[23 Nov 2004|10:40am] ziema.. balts.. tik nesamaitaats (veel nesamaitaats).. mieriigs (kaut arii putenjo).. pavisam balts.. taa es vareetu raksturot pashreizeejo laiku aaraa.. nekas, ka putenjo, atkariibaa no vairaakuma cilveeku man patiik gan sniegs, gan putens, gan kupenas, gan visas paareejaas fiichas, kas ar ziemu saistiitas. pat aukstums.. drebeliigais aukstums.. post comment

[18 Nov 2004|10:52am] I hate feelings, really hate. Those make to feel painful pain. Those make to feel unnecessary. Sometimes I want disappear. I want to be tearless. I want to be without heart. I want to have person who can help me to get out of this hell. But do you know what is the fucking funny in it? Don't? I will say. It's impossible. All this shits are impossible. IMPOSSIBLE I hate myself and life. Because I don't know how need to live. Sorry guys, but I want to die. I want to die.. post comment

ienīstu.. [11 Nov 2004|08:22am] Ienīstu, no visas sirds ienīstu Gorbānu, kur var būt tāds cilvēks?. Ja viņam nepatīk meitenes, tad lai iet ieskrieties, lai iet savu taciņu un tur mēli aiz zobiem. Pirmais civēks kurš man tik ļoti uzbrauca augumā, ka pat uz brīdi manas rokas palika pilnīgi nejūtīgas, man pat pār kauliem pārskrēja aukstas trīsas, tas bija tik nepatīkami. Tā sačakarēt cilvēkam garīgo, tas ir kretīniski. Tas bija mans jautājums Kasperskijam, man jautājums bija svarīgs, ja viņam tas šķita nesvarīgs, stulbs, banāls, tad sorry, bet pateikt tieši acīs, ka kaut kāda tur meitenīte uzdeva tik bērnišķīgs jautājumu un ka, cerams neviens tevi neatpazina, ka esi no mūsu fakultātes. Es nesaprotu, kur tik ļoti var ienīst meitenes, mani pat māc šaubas vai viņam vispār ir sieva, vai gadījumā viņš nav kaut kā savādāk orientēts. Bet tā uzbraukt, tas bija tik.. es pat nezinu tik rupju vārdu, lai nodefinētu viņa teikto.. Es tiešām ienīstu Gorbānu!! 5 comments|post comment

[03 Nov 2004|02:38pm] es nezināju, ka uzzināt, ka draudzenei būs bēbis ir tik sasodiiti baismīgi. nezinu kapeec, bet tas taa bija. es pie tā vēl nevarēju pierast kādas pāris stundas. vēl joprojām tāda dīvaina sajūta. 2 comments|post comment

[01 Nov 2004|04:27pm] Savā ziņā es apskaužu cilvēkus, kuriem ir tik daudz iekshaa, ka vairāk kā pus gadu var izturēt bez asaru birdināšanas. Prikola pēc es varētu pamēģināt tā, vienmēr būt daudz maz labā garīgajā, lai nebūtu jāčortojas, bet jau tagad mani māc šaubas, ka man tas varētu izdoties, jo iekšēji es esmu pārāk daudz saplosīta un pārāk regulāri, bet ja cilvēkam ir liela pacietība, tad jau viss var izdoties? Ko jūs par to sakāt? Mēģināts nav zaudēts. 2 comments|post comment

dīvaini.. [29 Oct 2004|08:37am] Cik riebīga sajūta ir kad pamosties no murgaina sapņa, kurā vainīgs esi tu pats. Ka kāds mirst, jo neesi bijis spējīgs izdarīt kas bija jādara. Sen nebiju redzējusi nevienu jaunu sapni, vienmēr bija tā ka tie atkārtojās. Šorīt pamodos ar tādu izcili stūlbu sajūtu, pulkstens ar bija tikai 6.15, istabiņā rūca sagrabējušais ledusskapis, kad kustējos čīkstēja gulta, bet vienīgais, kas palīdzēja daudz maz iekšēji nomierināties bija lietus aiz loga. Karoče sapnis bija tāds: es sēžu mājās pie PC un spēlēju kaut kādu spēli, kurā mans cilvēciņš ar kuru man ir jāveic misija ir no spēles "Commandos" Zaļā berete, bet viss pārējais ir kaut kaada daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvo maza meitenīte ar ģimeni, kura man ir jāizglābj. Es nezinu, kas tieši kaitēja manam cilvēciņam, bet viņš bija slims, viņam bija grūti kustēties. Es zināju, kā tieši man šī misija ir jāiet, bet es liku savam cilvēciņam sakopot visus savus spēkus un uzskriet pāris stāvus augstāk, tas bija nepareiz gājiens, bet es tā darīju. Uzskrējis augšā, Zaļā berete paskatījās lejā un redzēja tur cilvēkusm kuru tur iepriekš nebija, viņš paņēma ieroci un sāka tos šaut, tie cilvēciņi kurus sašāva krita, bet tad pie kāpņu margām lejā parādījās kāds cilvēks, kurš agrāk nebija redzēts, tad Zaļā berete šāva uz viņu cerībā ka nogalinās, bet lode palika tā cilvēka džemperī, tad Zaļā berete mēģināja šaut vēlreiz, bet lodes nešāva kā vajag tās palidoja kādu gabaliņu un tad vienkārši krita lejā un neviena no lodēm nevarēja trāpīt mērķī. Tad es nolēmu likt Zaļajai beretei paskatīties, kas viņš tāds ir, jo labais toč viņš nebija. Katru reizi kad Zaļā berete gribēja apskatīt kas tas ir par cilvēku, sliktai pacēla galvu un skaidri redzēja Zaļo bereti, un tā vairākas reizes līdz brīdim, kad sliktais gāja augšā. Zaļā berete nobijās (drīzāk es, jo man šausmīgi bail spēlēt spēles, kurās mani var nošaut) un tā kā nebija iespējas noslēpties ieskrēja liftā, bet sliktais jau bija klāt un taisījās galēt Zaļo bereti nost. Es nobijos uz izgāju no spēles. Tad sāku visu no sākuma un jau pašā sākumā atteicos pildīt misiju un negāju iekšā mājā, kur mani gaidīja tie paši notikumi, es par visām varītēm centos iet kaut kur uz citu pusi, bet tad iegāju mājā, bet tur viss bija daudz savādāk nekā iepriekš, kad spēlēju. Tur tālumā stāvēja sliktai un uz mani tā dīvaini noraudzījās, it kā teikdams, tu zaudēji, bet es uzvarēju. Tad es apskatījos uz dzīvokļa durvīm, kur dzīvoja mazā meitenīte un viņas ģimene un redzēju no durvju apakšas izplešamies asinspeļķi. Un es pamodos. Iespējams šis sapnis neko nenozīmē vai arī nozīmē, es nezinu. Bet sajūta tiešām bija draņķīga. Vienīgais, kas liek man domāt ka viss būs kārtībā, ir lietainā diena, jo man tādi laikapstākļi patīk. post comment

[28 Oct 2004|03:58pm] Tā kā šīs dienas (ceturtdienas) ir brīvas, tad lielāko dienas daļu es pavadu faķī pie kompja, sērfojot i-netā. Bija baigais besis, jo nevarēju izdomāt ko darīt, jo visas saites kuras regulāri čekoju bija apskatītas, nekādas jaunas ziņas man nebija atsūtītas, nācās funktierēt ko lai dara. Nolēmu nedaudz iedziļināties kāda cilvēka dzīvē, atvēru attiecīgā cilvēka journal'u un palasījos no pašiem iesākumiem ko viņš ir rakstījis. Izrādās ka viņš, kurš tagad ir tās baigi mīļais, vispār jau arī gudrs, it kā jau atbildīgs, no malas nekādu lielo pohuju no viņa puses nejūt. Gluži kā paraugs visiem. :) Uz lekcijām nāk gandrīz uz visām, kaut arī dažas ir tiešām izcili garlaicīgas. Lasot viņa rakstīto izradās ka viņš ir bijis baigais pohujists, stundu bastotājs, tāds pilnīgi savādāks cilvēks nekā tagad. Es tikai nesaprotu vienu, kā var gulēt līdz plkst. 12.00 dienā, es jau knapi līdz plkst. 10.00 varu izvilkt un to jau nezinu kur likties, vienalga cikos būtu aigājusi gulēt. Varbūt pie vainais ir tas ka par daudz sīkumiem nesīkumiem stresoju, uztraucos par to kas vēl nav noticis un visādām citām huiņām. Baigi daudz dažādu domu pa galvu maisās un neļauj aizmigt. Vai arī tas ka vienīgais, kur es varu tā reāli atpūsties ir mājas. Jo kojās nav iespējams atpūsties. Varētu rakstīt vēl daudz ko, bet to kādu citu reizi, kad būs vairāk laika, jo tulīt tiks verta ciet brīvpieejas klase, baigi stulbi. Nebūs ko tagad darīt, bet gan jau izdomāšu kaut ko, es taču esmu apsviedīgs meitēns. :) P.S. Neņem ļaunā cilvēk par kuru es šodien te tā drusku uzskricelēju. :) post comment

jaunas zeķītes [28 Oct 2004|12:09pm] Šodien nopirku sen gribētās zeķītes ar pirkstiņiem, tādas baigi mīlīgas izskatās, koši salātzaļā krāsā. :) 3 comments|post comment

[27 Oct 2004|11:11am] [ mood | sad ] Reizēm tik ļoti vēlos būt kas īpašs, nevis vienkārši kursa vecākais, paziņa, kādam draugs vai cilvēks, kuram var palūgt izpalīdzēt kādā lietā. Brīžiem ir sajūta, ka esmu pilnīgi viena, nevienam nevajadzīga, vienkārš kārtējais cilvēks. Tāda sajūta it kā es neprastu saprasties ar cilvēkiem, jo vienmēr, kad cenšos ar kādu sadraudzēties es drīzāk viņu atgrūžu. Dažreiz šķiet ka neprotu dzīvot. Dažreiz piefiksēju sevi domājam par to, ka neko neprot, ka man nekas nekad nesanāk. Gandrīz katreiz kad kādam palūdzu lai izpalīdz es saņemu vai nu atteikumu, atrunu vai arī negribošu "nu labi". Tajās reizēs man ir sajūta it kā es prasītu neiespējamo, it kā apgrūtinātu cilvēku. Tāpēc arvien biežāk man ir bail palūgt lai izpalīdz vai izlīdz kādā lietā, jo negribas dzirdēt kārtējo atrunu, aizbildināšanos vai vēl ko citu. Bieži vien ir tā, ka draugs cilvēkam es esmu tikai tad, kad no manīm kaut ko baigi svarīgo vajag. Es ienīstu to ka man nav tāda cilvēka pie kura es varētu griezties kaut vai divos naktī, kurš mani cieši, cieši apskautu un ļautu palikt tik ilgi cik vēlos, cilvēka, kas pieņemtu man tādu kāda es esmu ..... 2 comments|post comment

garlaiciigi [20 Oct 2004|01:34pm] [ mood | bored ] kaa man besii tas, ka lekcijas saakas tik veelu, no riita jau paspeej izbesiities. buutu jau forshi, ja lekcijas saaktos no riitiem ap plkst. 8.30, tad vismaz vareetu trauceet istabas biedreneem guleet, tieshi taa kaa es to dariiju ieprieksheejaa maaciibu gadaa, bija baigi jauki. :) jo tagad sanaak taa ka lekcijaas jaabuut tikai plkst. 14.30, bet modinaataaji no riitiem saak zvaaniit jau ap kaadiem plkst. 7.30, kur nu peec veselu divu modinaataaju (dazhreiz triju) uzbrukuma es vareeshu paguleet, veel piedevaam gulta kuraa es gulju tik mezhoniigi chiikst, ka aprakstiit nevar. vispaar jau mans celshanaas rezhiims ir apgriests kaajaam gaisaa, jo visu vidusskolas laiku es ceelos plkst. 5.45, pamatskolaa es piedevaam gaaju muuzikas skolaa, bet tagad esmu palaidusies taadaa slinkumaa, ka pat bail par to domaat. vieniigais kas daudz maz kaut kaa man liek nenolaisties liidz taadai slinkuma pakaapei, ka vispaar neko negribeesies dariit ir mani kursabiedri, kuri bez manis nevareetu dziivot :). iisaak sakot baigais sviests. :) 3 comments|post comment

First record! [19 Oct 2004|06:09pm] :) 2 comments|post comment

navigation [ viewing | 160 entries back ] [ go | later ]