I nemaz nedomā
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, August 12th, 2004
| Time |
Event |
| 10:40a |
Iepazīsimies?
Mani sauc Iļa viņu Vaņa.
Vai tiešām nevarēja apsēsties kaut kur citur, nodomāju? Apkārt taču tik daudz brīvu vietu! Izrādās mēs esam vienīgās daudzo koka solu rindās.
Nomer teļefona?
Noslēpums! (kāpēc viņa runā krieviski, es gan nolemju būt nacionāliste)
Man šodien neveicas, gaužas otrs skaidrā latviešu valodā.
??? Atbildi vairs neatceros, kaut kas nenozīmīgs zem deguna tiek noburkšķēts
Ko dzeram?
Kā redzi.
Tiek izvilkta pustukša plastmasas pudele un aizdomīgs iepakojums, kurā ir sīkas zivteles.
Šodien tik tādas ķērās, taisnojas puisis. Savādāk neprotam - vai nu ikri vai vobliņas.
Vēl pa vienam? Puisis skrubinās ap iepakojumu...
Un tad es sajūtu uzmācīgu, nenovēršamu smaku. Nē, paldies. Mēs jūs pametīsim.
Mans alus ir izdzerts ātrāk nekā es to varbūt būtu gribējusi.
Bet kā Tevi sauc?
Pievēršamies otram puisim, kuram tas neliekas tik svarīgi.
Pag, kā Tevi sauc?
Pasmaidu.
Vai te biljards vai kaut kas tāds ir.
Ir, saku.
Ejam uzspēlēt.
Piedodiet puiši, mēs jūs pametīsim. Jauku vakaru.
Un tā vienmēr, viņš bēdājas. Diena šodien izcili neveiksmīga.
Kaut nu viņa ātrāk izdzertu savu alu, es vairs nespēju izturēt to vīrieti un to nolādēto voblu smaku sev blakus!
Kāpēc viņš spiežas man klāt?
Lūdzu, dzer ātrāk domāju.
Jā puiši, mēs tiešām jūs pametīsim.
Jā, viņš vēl nosaka, rīt agri darbs sākas.
Esiet prātīgi, viņa nosaka.
Nu tad jauku palikšanu.
Bēdīgs klusums.
Mēs aizejam tumsā.
Jūras nāras mūs pamet, gaužas puisis.
Viņas ir nelokāmas.
Pelde bija jauka.
Pastaiga bija jauka.
Pļāpas bija jaukas.
Puiši, ja tā padomā, arī visticamāk ir visnotaļ jauki, mazliet iesiluši un sasparojušies, bet no tiem labajiem. | | 11:23a |
Exkursija maršrutā Mols-Stacija-Valdlauči
Otīlijai šodien lielā diena - ieeļļos, savitaminizēs, iepravīs kleinās kājas.
Bet šī procedūra izrādās prasa pusi dienas.
Nebiju padomājusi, kā tikšu uz darbu un arī telefons aizmirsies mājās.
"Mola" takšu stāvvietā nevaidēja neviena takša to 40 minūšu laikā, kurās tur elpoju atšķirīgo Krasta ielas smaržu.
Izrādījās, ka ne tikai es biju muļķīgi paļāvusies uz "Mola"takšu pieturu.
Vēl kāds otīlijas, marijas, kārļa vai tml īpāšnieks cerības zaudēja ātrāk un ar to viņš šoreiz vinnēja.
Patusējusi takšu pieturā nolēmu, ka jāņem talkā sabiedriskais transports.
Noskatīju pieturā to numru, kas toč aizved uz centrālo staciju. Nolēmu, ka tur noteikti būs kāds taksis.
Šis posms beidzās laimīgi. Stacijā nonācu apbrīnojami ātri.
Vai tiešām pārdabiski ir padot labrītu un pateikt paldies mikrobusa šoferim? Es biju vienīgā, kas tā darīja. Gabals nenokrita. Šoferis bija tikpat laipns.
Sāku pētīt "mikrobu" rindas stacijā, jo atcerējos, ka kaut kāds 4ciparu skaitļa mikrobus kursē man nepieciešamajā virzienā.
"Baloži" 2008.Pārējie līdzīgie bija Mārupe un Salaspils.
Zinu, ka Latvijā ir trīs "Baloži", bet nezinu, kur tie īsti atrodas. Toties zinu, kur ir Mārupe un Salaspils un izlēmu, ka tas tā kā būtu 'nepareizais" virziens.
Tad nu saņēmos drosmi un kāpu "Baložu" mikrobā.
Labrīt!
Pa Bauskas ielu braucat?
Tas, ko viņš teica, nebija īsti izprotams, bet ķermenis pauda drīzāk apstiprinošu nevis noliedzošu "message".
Šis šoferis nebija tik laipns uz "labdien"un "paldies", bet šajā mikrobā jau vēl viena dāma izrādīja līdzīgas pieklājīgas laipnības. Tātad tomēr?
Rezultātā pusstundas laikā nokļuvu mērķī, samaksājot tikai 45 santīmus.
Re kā, un taxis palika ar garu degunu! Un mans maciņš biezāks.
Nu jā, un vēl man šodien jānokļūst tur atpakaļ.
Interesanti. |
|