Top top!!! Viss sēž... pēdējajā laikā esmu palikusi vēl lielāka maita nekā pirms tam... visus sūtu pāris mājas tālāk... Visus atšuju... pat pakutināt neļauju... arī sev mīļos cilvēciņus sūtu pāris mājas tālāk... nespēju vairs domāt tikai par citiem... Jo kā es varu palīdzēt kādam citam, ja pati slīkstu savās problēmās... Kapēc vispār ir vajadzīga dzīve, draudzība un mīlestība???
Ja nav nedz īstu draugu... nedz normālas dzīves... damd... Whatever!!! Nevienam tā pat mana dzīve neinteresē... Visiem ir nospļauties par mani... Un... man skumji, bet vai kāds to redz ne... Tikai viens cilvēks apjautājās... Paldies Tev... Tas man daudz nozīmē...
BEt galvenais, ka tas nebija neviens no tiem, ko es cerēju, ka apjautāsies par mani, ka painteresēsies... ka samīļos... nop... mani ienīst... Super draugi!!! Tā turpināt... [unj pēc tam nevainojiet, ka es beidzot būšu panākusi to, ko sen domāju... aizgājusi no Jums, pat nemanot... ]