Smeldzīgi...

Vakardies laimības sajūta un prieks par to, ka apkārtējajiem ir labi mani padarīja patiesi priecīgu... bet tikai vakardienu... pēc 12tiem es salūzu... [bet neviens jau to nepamanīja... un labi vien ir... Palīdzēt citiem nevar, ja Tu pats izskaties nekāds...]

Iemesls...:
Vai cilvēki, ko mēs uzskatām par saviem draugiem tiešām ir mūsu draugi??? Tad kādēļ viņiem ir pilnīgi nospļauties par Tevi... Vispirms jau sēšanās... ai da labi, tas ir nieks... Bet kad kāds cilvēks, kurš it kā liek domāt, ka Jūs esat draugi... Tu sēdi un redzi... Viņš[dzimums - cilvēks] pieiet pie kāda, un apskauj, pieiet pie otra drauga un apskauj... Bet vai pie manis kāds pienāca??? Nē... kāpēc lai to darītu??? Es tač neesmu nekas, manis te nemaz nav... dop, tad kādēļ Tu saki, ka mēs esam draugi... Esi atklāta un skaidri un gaiši pasaki, ka tādas draudzības nav... Nu bāc...
Tad vēl... man tā gribējās padejot... kaut pāris dejas... bet neviens jau mani neaicināja... neviens... manam aicinājumam atteica... Bet paldies, ka izpildīja manu lūgumu un palīdzēja kādam cilvēkam, kuram bij vēl grūtāk nekā man... palīdzēja ar deju... Kāda starpība, vai es dabūju dejot, vai nē... Bet tomēr pēdējo deju viņš piekrita... un pat aizstūma mani dejot... tas lika saprast, ka viņš ir īsts draugs... Un ka es tomēr viņu sāpināju... Pateicu kko tādu, kas spēlēja uz viņa Jūtām... Man to varbūt nevajadzēja teikt, bet tas bija tas, kas man bija uz sirds.... Un pēc tam ilgais laiks, cik viņš vērās tālumā ar domīgu seju lika man saprast... ka es nodarīju viņam pāri.. Tāpēc piedod Kāpostiņ, piedod... [kaut arī zinu, ka Tu to nelasi... ] Bet tomēr, ceru, ka caur visiem fluīdiem viņš saņēma manu atvainošanos...
Tad vēl kāds mīļš cilvēciņš ar manīm runājās pavisam maz... jo redz bija apsolījusi kādam citam, ka turēsies kopā ar viņu... Bet njā... to es spēju pieņemt...

Viņš atbildēja pat 1:30 kad sūtīju sms... grrr... 'mīļi... Kapēc viņš baidās visu sačakarēt... kapēc? d

Kārtējā gulēšana uz zemes... sākums ar jautru kutināšanu, tad visapkārtēju atrubonu un tad arī ar manu atrubonu... Bet piecelties gan bij grūti... :P