Cik jauki, ka viss ir izjaukts... ;( nav vairs pārsteiguma momenta, nebūs vairs pārsteiguma momenta... kāda tagad tam visam vairs jēga... Es uzticos cilvēkiem, bet manu uzticību sagrauj, cilvēks, no kura es to atkal negaidīju!!! Nākamreiz atcerēšos, ja es kko gribu, tad daru visu pati, un kārtējo reizi pierādās, ka labāk ir tad, kad esmu nocietinājusies no visas pasaules, nekā, kad es kādam kko izstāstu...

Ceru, ka Tev patīk bildes! Un jauki, ka es viņas pat neesmu redzējusi!!! Superīgi! IEnīstu!!!


Eksplodēšana! Un pēc šī, vari aizmirst par manu uzticēšanos! Jau otrā reize, kad iekrītu, un likās, ka saprati, kāds cilvēks es esmu! Ja es kko stāstu, tas ir domāts tikai Tev, un nevienam citam! Es nemēdzu runāt vnk tā pat! Nju Tu vari aizmirst, ka es vispār kko stāstīšu! Redzēt Tevi vairs negribu! Es jūtos nodota...