Nju tātad... sākšu ar Madaras dzimenīti... wo wels... tīri jautrs pasāciens... par tām visām orģijām, ko safočēju nav pat jēgas stāstīt... tas vnk bija jāredz... bet nju njebija jau nekas manām acīm neredzēts... pierasts... brīnos par sevi, ka šoreiz tik mierīga biju... njā... interesanti... tā diena un nakts vispār bija vnk dievīga... tik daudz jaunu cilvēku iepazīts... tik daudz jaukas lietas... ieguvu vairākas iesaukas... : paparacī, fotogrāfs, jaukā, maita... njā... super... ^_^ izvizinājos ar mašīnīti... uz 140 pa Nākotnes centru... bij bik bailīg... jo šoferīts bij dzēris... bet nju... man bij adrenalīns... mīlīgi... :* Njā... ak dievs cik mēs ar to šoferīti izdzērām... nju smagi daudz... tik daudz dzērienus kopā toč nekad nebiju jaukusi... bet uzmin nu... man kā vienmēr nekas nebija... brr... jau sāk apnikt... Njā... nevaru visu izstāstīt... varu pateikt vienīgi to, ka neko nesavāriju... unj neko pat neizdarīju... cik dīvaini... es jūtu, ka tiešām esmu smagi mainījusies... bet njezinu, vai uz labo pusi, vai slikto... jo nju... ja cilvēks ir vēs, tad jau it kā tas nav diez ko labi... unj es arī negribu būt tāda, ko citi uzskata par vēsu... :(
Njā... lab... tas pasāciens tā it kā būtu beidzies... no visiem atvadamies... unj visu kārtīgi iztīram... njā... aizeju līdz mājai unj skat... man ir laiks 2 stundiņas pagulēt, tad jābrauc uz nākamo pasācienu... ok... paguļu 1,5 stundiņas... un maucam...
Nākamais pasāciens JRF jeb Mēs tornim... njā... pirmais satikos ar KRistāliņu... samīļoju savu mazo... pastāstu par iepriekšējo dienu... tā daudz maz vilcienos... ierēcam unj ejam satikt vēl vienu jaukumu... savācam to unj tad dodamies tālāk uz staciju pēs manām paklīdenēm... njā... viņās mani nežēlīgi pārsteidz... ak dievs cik perfekti... apsveic mani dzimenītē, kas it kā jau bija sen... bet nju labāk vēlāk nekā nekad... dievīgi... trīs perfektas rozes... unj dāvana ar daudz daudz rozveidīgajiem... super... :* perfekti vnk... njā... tad beidzot it kā dodamies uz pasāciena vietu... man tā it kā starp citu paziņo, ka būs tas cilvēciņš, ar ko es vairs nerunāju... o... šaize... smags trieciens tieši sarkanajā orgāniņĀ... vāks... nju njeko... debīli smaidu unj tēloju, ka viss ok... bet ar sliktām emocijām... njā... smagi sāpināja Maija, kad izspļāva tādu tekstu...: Tu smaidi, nemaz netēlo,ka Tev sāp... : brr... es sašutu, bet neteicu neko... tas teksts vnk sašāva... auč.. njā... pa ceļam uz notikumu vietu uzskrienu virsū baram... njā... paskat kuram... ar visu cilvēciņu, ko es nerunāju... sasveicinos ar visiem pārējiem mīļajiem... un duju prom viņu ignorējot... auč... tas bija sāpīgi... njā... bet ko darīt... tāda ir dzīvve......
ok... pasākumā satieku vēl daudz daduz mīļu, pazīstamu cilvēciņu... arī Ričijs uzrodas... bet nepaspēju ar viņu parunāties.. žēl vispār.. bet njekas.. tam jau domāta prakses diena.. paņemsim koznachevskaja kokteilīti pasēdēsim Rainītī un parēksim... ^_^ njā... super... njā... Skaidrīti njemaz pēc iepriekšējā vakara negribējās.. arī dzert ne... nju tapēc negāju ar visiem kopā, palikos klausīties mūziku... njā... papļāpāj ar vien jauk puiku... njā... beigās.. tā ar mēs visu vaaru kopā novazājāmies... njā... man prieks, jo nav tikai atmiņas no Zvēra... bet tagad arī no šī... c(= njā... viņš mīlīgs puika, vismaz man pakavēja laiku līdz pirmajam autiņam... pareizāk sakot... mēs abi atlūzām pieturā... bet nju autiņus sagaidījām... ^_^
njā... nju tik mājās... tas, kā es gāju tos trīs km no pieturas līdz manām mājām bija kameras vērts... es ik pa mirklītim atlūzu un gandrīz grāvī iesoļoju... super... njā... mājās aizeju... manā gultā guļ puika... ??? Ko kas tas??? njeko nesaprotu... izrādās Sīkā draugs... nju it kā pazīstu... vnk puikam nebij citur kur gulēt... bija pārāk labi iereibis, lai viņu dzītu uz otro stavu... nju ok... bet manā istabā... ai labi... pārāk gribu gulēt, unj puika pārāk jauks, lai dusmotos... lab uzzin, cikos jābrauc pie māsas meitas... hmm... izrādās pēc 2 stundām... oho... super... es nu gan daudz dabūšu gulēt... njā... paguļ divas stundiņas unj uz priekšu...
njā... pie mazās kādu laiciņu pavadīju... unj paldies dievam, ka senči jau pēc savām 3 stundām brauca mājās,,, es ar... fiksi gulēt... ap kādiem 17.30 tiku pie miega unj tad līdz pirmdienas rītam... njā... tā beidzās manas brīvdienas... ^_^