Lēni čukstu pieskārieni,
Vai arī tikai vientuļa sala,
Tāds manāms sapīlējums,
Tāda spiedīga sajūta,
Asaras valdās, bet dzīve kliedz...
Dvēsele tikai tvīkst sārtās liesmās...
Bet balss runā pat nemainoties,
Ar visu smeldzi,sāpēm un vientulību...