Njā... mana dzimene... vnk neciešama diena... njā... es jau sen biju teikusi, ka ienīstu savus svētkus... bet nju njedomāju, ka šogad ar varētu būt tā pat... nju kā.. iedomājos uztaisīt beidzot lielu pašcienu, saaicināt daudz cilvēciņus, satikt savus mīļos, cieši apskaut... nju jā... ļoti liela daļa atteicās... brr... kroplīši tādi... njā... bet ai whatever... Rītā piecēlos, kā kārtējā darba dienā, šodien tik bij bik savādāks darbs... Jo nju bija jāpieskata sīkais, jo auklīte netika... brr... ciest nevaru bērnus... brr... njā... nju labi... njeko... Pusdienslaikā braucām ēst Uz Silvu... njā... kruti, man sīkais brālītis izmaksāja pusdienas... Priekšnieks, pēc mana lūguma izmaksāja algu un vēl 10 uzmeta dāvanai... O... jē super!!! Man priecīgs garīgais... par vakaru njemz negribējās domāt... njā... aizbraucu mājās... bļāviens, kā ar senci sadirsos, bļin domāju mājai visas sienas izdauzīšu... brr... gribējās to tēvu atskaldīt... nju ai labi... pienāk laiks, kad jādodas pretīm uz pieturu... nju sencis aizved, eluks kā vienmēr kavējas... ai da labi... Visi izkāpj njetur... bet nju labi... Mīlīgi... visi mani samīļoja... tik jauki.. njā.,.. tas bŗidis bija laikam pats labākais... njā... notusēšana jau ar nebija slikta... njā un tās mīlīgās [zaļās] dāvaniņas... tas bija super... Bet dažu laba atieksme, ka redz notiek ārā... fūu... kretīniski... njā... ai da vnk ienīstu... labāk, ka es nevienam neko nebūtu teikusi, nevienas arī neamz nebūtu atcerējies, ka man ir svētki... to es toč zinu... nākamgad neko negribu... vnk aizmirsties... fuckig birthday...