Es sāpināju??? Tad kā?
Es neredzēju??? Tad ko?
Es izmantoju??? Tad kā?

Kapēc tad man neviens neko neteica??? 'Bāc... es ienīstu melus un ienīstu, kad cilvēki noklusē... Lab, ja tas nesaistās ar mani, tad vari neteikt, bet ja runa iet par mani... Nu bāc!!!

Neviens nekad neko neaizmirst... tikai vāc... līdz eksplodē!!!

Man nav kompleksu, un man nevajag, lai mani žēlo, man vajag, lai draugi vismaz ierauga mani, lai redz, ka es eksistēju...

Drīzāk jau ienīdi... un dari to vēljoprojām, jo neaizmirsti...

Es jautāju, bet Tu neatbildēji... neatbildēji neko, ja pateiktu, ka tas vnk ir noslēpums, vai kkas personisks, es liktos mierā, jo katram drīkst būt kas tāds, ko nevēlas lai citi zin... Es neko neizfantazēju... Vnk nesaprotu, kapēc vnk nevar pateik, ka nevēlies rādīt... un neesmu apvainojusies ne par ko... Tas ir tas, ko izmainīju... man vienalga... tā nav mana dzīve...

Es mēģināju... bet manī jau neklausās...

Es neesmu vnk cilvēks... un nekad nebūšu... ja nespēj pieņemt mani, tādu, kā es esmu... tad labāk vispār nevajag...