Lab, es atdziistu, ka kļūdījos!!! Unj lai arī pārējie piedod, ja domā, ka neuzskatu viņus par maniem draugiem... Uzskatu, bet man ir tāda sajūta, ka Jūs neuzskatat... tikai tapēc rakstu, vai saku ko tādu... top top... bet mīlu Jūs visus... prieks, ja Jums ir labi... Es samierināšos, ka atkal esmu kādu zaudējusi, un atkal manas vainas dēļ... tikai tapēc, ka es neslēpjos... Bet pati esmu vainīga... Vai tas kko būtu mainījis, ja es būtu Tev piegājusi klāt un pajautājusi, kapēc Tu mani ienīsti? Tu atbildētu un es par to atvainotos... man tā pat šķiet, ka nē...

šis gads mani nogalinās... Vispirms pazaudēt savu labāko draudzeni... Jo redz viņa izdomāja iegāst manu ģimeni un mēģināja iesūdzēt tiesā tēti, par neko!! Visss man pietika... šoreiz es sapratu, ka ģimene tomēr ir pirmajā vietā... kas viņus aizstāvēs, ja ne es...
Tad atkla nomirst kāds man Tuvs cilvēks es pat nepaguvu atvadīties... ;( es nespēju neko pateikt... nevienu paldies par visu, ko bij man devusi... ;( bērēs pat parunāt nespēju... negribēju redzēt, ne satikt nevienu, izvadīšana turpat, kur bij pirms gada, kas mani saskumdināja vēl vairāk... katru gadu man kāds nomirst... unj es saprotu, ka vairs nav labi...
Tad atkal zaudēju savu labāko draugu, jo redz viņš nespēja pieņemt to, ko viņam teicu, sāka man braukt augumā, unj es nesēdēju mierā... sabraucu viņam atpakaļ... Viņš sūtīja sms ar izlīgšanu... es it kā teicu, ka viss kārtībā, bet tomēr es nespēju un negribu ar viņu runāt... viņš mani pārāk sāpināja... Top top... ;(
Tad - tagad... mana vaina... varbūt... Tad kādēļ Tu mani ienīsti??? [ne tagad pēc visa, ko esi lasījusi, bet pirms tam jau???] kas ir mainījies, ko es atkal tādu esmu izdarījusi??? Nju bāc, ja es kko izdaru, tā arī pasakiet, lai es zinu, ko varu mainīt... ;(

:( ;( :( :( ;[ :[ I want to cry... And I'm crying