lidojumam labs laiks

Biju baletā. Tas bija izsmiekls,un es tagad domāju, cik lielā mērā....
Šekspīra luga tika piesmieta manā skatījumā. Vai arī varbūt gluži vienkārši banalitāšu vienekāršības piesātinājuma dēļ es šo komēdiju īsti nespēju sagremot?Viss grozījās ap Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu pavēlnieces Hipolitas laulībām. Būtībā šis balets bija mānāmi līdzīgs teātrim, kas maksimāli labi tiek izpildīts bez runāšanas. Protams baletdejotāju sniegums mani apmierināja un dažos solo pat bija iespaidīgs un ar savu odziņu.Bet izrāde kopumā-monotona,garlaicīga...Tērpi krāsaini,spilgti.Nodrāzti,jēli.Kad izskanēja skaļš kāzu marš es nezināju vai man smieties vai gaudot.Tas patiešām spēj izsist no sliedēm.Jo pārējā aranžētā un uzradītā mūzika bija visai baudāma. Atceros vienu flažoletu,ko vijolnieki vnk perfekti izpildīja.un vispār,atmosfēra mūzikai bija burvīga. Bet par lomu sadalījumu,vienīgais akcents bija pievērsts fejām un vienam no amatniekiem,pārējie patiesi bija nožēlojami.(es šeit nerunāju par izpildījumu kā tādu,bet tieši par radītajiem tēliem)Katrā gadījumā kopsavilkums ir visai briesmīgs, likās,ka esmu nokļuvusi masu patēriņa preces bankā. Kā aizejot uz kino utml. Punktu pielika publika,kas bija atbaidoša. Aizmugurē stāvošās dāmas nebaidījās apspriest baletdejotāju mīkstumus un to kvalitāti un blakus sēdošie bērnu bari skaļi smējās un beigas bija visdrausmīgākās-visi sāka svilpt kā tādā futbola stadionā. Vienīgais ar ko šī izrāde atšķīrās no kino bija Tēseja, Hipolitas,amatnieka un feju horeogrāfija un muzikālais pavadījums.


p.s.publika pat bija drausmīgāka kā tradicionālā melnā vai desmetāla koncertā kur kāds sāk mošot.