Esmu sapratusi, ka katram cilvēkam vajag sev blakus radniecīgu dvēseli [RDv]. Lai dzīve ir laimīga. Savādāk tas cilvēks nekad nebūs laimīgs. Ar RDv tu vari justies brīvi, tevi sapratīs, tevi izpratīs, tev nebūs gari jāskaidro, vai jādod miljoniem mājienu, lai kāds saprastu, kas par vainu. Protams, arī RDv nav perfekts, bet kopā var justies pilnīgi. Es nedomāju tikai pretējos dzimumus, es domāju arī viendzimuma draudzības, atbalstus utt.

Vēl es saprotu, ka man tracina kā cilvēki nemāk novērtēt sīkumiņus. Kā cilvēki nepamana savas aizmāršīgās izdarības, kā viņi neiedomājas, ka citiem tas ir savādāk, vēsāk vai jūtīgāk utt.