Blam blam, nu ir d** galīgā, jāsauc kāds ir palīgā :D
Aizsēdējos soc tīklos, un vnk čau - takā nebūšana darbā 3 dienas + s, sv nebūtu jau tā.. Un tas, ka sms neaizgāja - es tak zināju, tātad speciāli vēl viņus neziņā turēju.. Omg wtf.. A iekšās? iekšās tāda hmm vnk apnikuma sajūta.. Welcome to the darkside! Oh wait! that's just you again.. Well.. Take your seat, do your thing. And thanks for not saying a word to me, I really appreciate that you let me experience the unconditional love. That is sooo great.. N.O.T. (we that means, I have noooo idea, its just an oooobject :D... well ok, it just looks better than not :D)
Tātad reāli -> bailes no tā, ka jāatzīst, ka šomēness, ļoti iespējams nebūs rente
bailes no tā, ka esmu vnk sāpinājis kaudzi cilvēku ofisā.. Un iemesls vnk tas, ka nespēju pateikt - cmon, Jūs tak man piedāvājāt pa stundām vai pa mēnesi maksāt [un gaidījāt, ka es piekritīšu mēnesim...].. bet es teicu stundām, jo es vēl neesmu laukā no bedres. Un pats "labākais" ir tas, ka es nevaru to jums teikt nevis tāpēc, ka kā parasti
(4 uzņēmumos no iepriekšējiem 5, bet 5 lielā mērā tapēc nogāja pa grunti :(( Un es zinu, ka tieši es lielā mērā pie tā esmu vainīgs - un tieši ar to pašu, kas man nepatīk tajos 4 - naudas kāre.. Nebūtu es skrējis pēc tā atalgojuma uz citu uzņēmumu, un būtu klausījis (jo man to pašu tak jau turpat piedāvāja, ja sakārtošu savu dzīvi, kas bija MAN, nevis uzņēmumam...)
jums vienalga (jo interesē tikai $$), bet tieši tāpēc, ka NAV, un Jūs neesat pelnījuši (un nevis tā, ka jūs nicinātu, bet cienu) tādu pretīgu slogu kā mani.
Un otrā pusē ierunājas ego balss un saka: paliec tepat, tev tak patīk kolēģi utt, un tas, ka vnk naudu nodzēri vēl nenozīmē, ka nevari iet uz turieni un tēlot varoni, kam viss ir superduper dzīvē (jo nekas sliktāks, godīgi sakot, tiem ļaudīm vnk nepienākas)

Ak jā, bailes uzrakstīt PIEDOD vēstuli, un patiesībā jau tā ir nevēlēšanās saņemt atbildi (nesatraucies, bet lūdzu dod man laiku tikt ar sevi galā!). UN wtf vecis ir sastāstījis visiem, ka attālinātais darbs nav uzticams - tikpat neuzticams, cik tiešais, pat vēl mazāk, jo pasties uz mani - ja es pamostos piecos, kad visi jau iet mājās, un neesmu bijis offisā, un domāju, ka nav jēgas turp doties.

Protams, tūdaļ saņemšos, un būšu normālais man-viss-vienalga-skaties-uz-gaišajām-emocijām Cilvēks :) Reizēm vnk gribas izvārīties, un kkā esmu secinājis, ka izlikt uz papīra :D patiešām kkā palīdz + ir vieglprātības sajūta - nav jāiespringst, ka kaut ko jāatcerās, lai sevī varētu labot :))