tā kā jau labu laiciņu dzīvoju uz ļoti ierobežotiem līdzekļiem, jo darbiņš vēl nav paspējis atnākt un vecāki vairs neizturas kā pret 15 gadīgu, tad netaupu naudu uz cigaretēm, ēdienu un saldumiem.
apģērbu pērku tikai tad, kad ir nepieciešams kaut kas siltāks/plānāks vai kaut kas ir jau nolietojies, vai arī, jā, dažreiz, kad lieka nauda parādās, kaut ko sevis uzmundrināšanai.
patīk iet uz baseinu, bet izvēlos lētāko un labāko, jo tur svarīgāka ir attieksme pret tevi, nevis cena (kura ne vienmēr paaugstinās ar labu attieksmi no darbinieku puses).