| pār-atgriešanās |
[Aug. 7th, 2010|02:12 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Saules vēji pāri pilskalniem | ] |
Izmests no mirušas paradīzes apmēram nekurienē esmu atpakaļ apmēram ikdienā. Tā jau notiek, pāriet un norimst. Pat ja tagad tās dienas sapītās šaubās brien. Ja godīgi, ir ticība. Kaut vai tam, ka pēc šīs maģiskajās iekšējā-attīrīšanās-pārbaudījumu ceļa 21 dienas kas mainīsies. Pat esot vienam dziļā mežā, bez gaismas staru norādēm. Tagad, esot šī ceļa vidusposmā, vēl 10 dienas pieveicamas, sajūtas ir spēcīgi nekādas. Meditācija uz iekšējo Smaidu, Tukšumu, Centrālo Sauli, Dabas enerģijām, pasaulē izkaisīto dvēseli.
Bet šobrīd, savās domās, dziļi savā iekšienē, vai arī brīžos, kad zem plakstiem noslēpju acis, esmu atkal tajā upes krastā, kuru lēni skauj migla, tad atkal ieelpo & uz brīdi atsedzot pasauli.
Pienāk sarkans saulriets, šaurā strīpā debesu zem mākoņu vāka, pienāk nakts & atkal nākamais rīts.
|
|
|