| manuprāt, par Vienošanos |
[Mar. 17th, 2012|10:20 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Ustad Asad Ali Khan | ] |
Vispārēja, pārpersoniska Patiesība (jeb tuvošanās kādai šķietami spekulatīvai Absolūtajai Patiesībai) būtu iespējama, spējot vienoties par kopējo būtisko pēc iespējas dziļākā, smalkākā & tālāko plānu fraktālī. Ar uzsvaru uz šo kopējo spēju vienoties tieši daudzskaitlī.
Cilvēces traģēdija (vismaz pagaidām) ir šī nespēja vienoties. Ne Buda, ne Aleksandrs, ne Jēzus, ne Muhameds, ne Hitlers, ne Kenedijs, ne Ābolu Stīvs nemācēja panākt visaptverošu, ilglaicīgu vienošanos par ko konkrētu kaut mazliet virs instinktu līmeņa. Tāpēc visa vienošanās ir iestrēgusi sūdā, tas ir, kaut kādā "nulles zonā" ap to pašu instinktu fraktāli.
Jā, mēs katrs ejam dziļāk sevī, ejam dziļāk kopā ar personiskajām uzticības personām vai "nozīmīgajiem citiem". Bet es runāju par Vienošanos, kas būtu vienlīdz saistoša gan jebkuram cibas hipsterim vai nehipsterim, jebkuram urlam no Purvčika, Dzintaru Raivim, Lukašenko Sašam, Tibetas mūkam, jebkuram nēģerēnam, kurš skraida pa džungļiem ar kalašu vai jebkuram bērnam, kurš vēl tikai gatavojas vai šobrīd jau sācis iemiesoties mūsu pasaulē.
Un šajā gadījumā es runāju par spēju apvienoties tādām vērtībām, kas patiešām definētu Cilvēku jeb būtu pamatnosacījumi, lai par tādu sauktos.
|
|
|