Epigrāfs:
Veltīts manam vectēvam un visiem tiem, kas dzīves sajūtu spēj sajust,
to patiešām izdzīvojot; esot īpašāki, radošāki, patiesāki, vairāk paši, nekā to
pieprasītu sabiedrība – esot atvērti visai pasaulei;
un dzimuši brīvībai. ---
Īsais epilogs:
Vienalga, kas Tu
esi tagad, kas esi bijis agrāk – politiski represētais, avangarda mākslinieks,
ilūzijas zaudējis Irākas kara veterāns, neo-hipijs vai vienkārši pasaules apceļotājs,
gejs vai lesbiete, ārstējies mentālajā klīnikā vai bijis cietumā, latvietis vai
Laosas mūks, kurlmēms vai kustību invalīds, autsaideru mūziķis vai rakstnieks vienpatis,
bijušais narkomāns vai esošais bezpajumtnieks, pamesta jaunā māte vai vecāku
atstāts bērns, citāds garīgi, vai citāds fiziski;
vispirms Tu
esi Cilvēks, un Tu esi pelnījis, lai
pasaule Tevi pieņem tādu, kāds tajā esi. |