|
Feb. 13th, 2010|01:02 pm |
Mazliet līdzīgā veidā par vientulības sajūtu man nākas domāt. Jo vientulība nav salūšana bez sabiedrības. Vientulība visspilgtāk izpaužas kā klīšana bez domu maiņas, bez iespējas uzticēt savas domu svārstības vēl kādam brīžos, kad uzrodas vēlēšanās to, kas iekšā, izteikt uz āru.
Bet, rau, tas viss ir patiešām svārstīgi un nepastāvīgi. Zinot, cik grūti sanāk piespiesties runāt "uz pasūtījumu", laikam labāk tomēr palikt pie rakstīšanas. Uzrakstot, pa retam iznāk arī kaut kas sakarīgs, bet neviens nav spiests to uzņemt, pieņemt vai jelkā reaģēt, tā ir tikai viena no iespējām. Šš. Čuksts. Sadzirdēja. Prieks. Nesadzirdēja. Arī prieks- sevī.
|
|