Ābele & Mika |
Sep. 11th, 2009|12:14 am |
Ticiet vai ne,
bet šodien arī līdz manai Miera Pilsētai bija atplūdušas dzejasdienas. Mums te
ir tāds vecs ūdenstornis, kas pārvērsts 5-stāvīgā mākslas telpā. Tā priekšā
pēcpusdienas saulē uzstājās Raups & Inga Ābele. Raups protams bija līmenī,
tā, ka visi ļoti gribēja vēl. Ābele bija tik sabijusies, bet pacēla tādu lielisku
noskaņu un runāja vienā dzejā par taureni, kurš noguris ar visiem dejot,
nosēžas uz leduspuķēm, tad noliek savus spārnus pie loga & atstāj mūs, lai
pabūtu viens.
Pēc tam arī
pacēlām par šīm dienām.
Vispār es taisu
dziesmas labajiem gariem & domāju par indiāņiem kā Brotigans sapņoja par
Babiloniju.
Uzminiet kāda dzīvnieka vārdā nodēvēts tas
kastrātu dziedonis Mika? Siū (sioux)
indiāņu valodā tas nozīmē „jenots”, tāds smieklīgs mērenās dabas joslas lopiņš.
Diezgan atbilstoši, manuprāt...
|
|