| vispār par atkarībām |
Sep. 7th, 2009|08:09 pm |
Tagad gandrīz vai no tīrākās sirds patiesības sakot - kā savas pavisam lielākās atkarības pavisam noteikti varu nosaukt mākslu (arī radošumu kā tādu) & vēl meža smaržu.
Bez šīm lietām dzīve būtu nedaudz bēdu ieleja vai bišķīt kā piecstāvenes pagraba siltummezglā dzīvojošam kaķēnam, kuram nekad nav māju & nekad sirsniņa nedzied ne priekos, ne vispār...
Kā citas pavisam spēcīgas (kaut nedaudz apejot maucīgo fizisko pusi) varētu pieminēt dzīves alkas pēc svārstveida Vienatnības & Miera.
Nākamā & tikpat svētīgā ir vēlme savā tuvumā ieraudzīt pozitīvas (>0), jaukas & labvēlīgi tendētas cilvēciskas būtnes (& emo-cijas). Triviāli kā omlete ar maximas šķiņķi, bet es ar to diezgan lepojos.
P.S. Tas jaunais Alice in Chains gabals izklausās kā random motorzāģis, kuru pārbļauj random veči ar mežcitējiem netipiski labi nostādītām rokenrola balsīm. Vēl atliek pabrīnīties, kur no tādas random družbas var izdabūt ārā vispār kaukādu hārdroka soliņu. To es saku par vienu no (bijušām) sev būtiskam blicēm no būtiska rokmūzikas virziena.
|
|