|
Jun. 25th, 2009|01:27 pm |
|
Gonzo Notes Nr.34 (2S.o6.o9)
Es protams esmu saelpojies traktora dūmus, bet pat man tā frīku būšana 24x7 sāk mazliet nogurdināt. tiko atgriezāmies no ikgadēji neizbēgamā retro pasākuma zāles vākšanā ar zirga grābekli. ar zirgu braukāt mazpilsētas centra pļavā vēl būtu ok, bet citādāk ir, ja priekšā brauc hipiju traktors ar mazliet jocīgu traktoristu pie pults. iedomājieties tādu vecu Hanteru, kas izpilda visai aptuvenu interpretāciju par operas tēmu, pārkliedzot traktoru vai mēģinot dziedāt ar to duetā, ik pa brīdim pagriežas & nešpetni iesmejas tādu ha,ha,ha,hā!, tad vēl izliecas no braucoša dampja & nedaudz uzkliedz kauko garāmgājējiem.
bet garāmejošās mātes aizspiež acis savām mazajām meitām, kaunina zēnus, ka ar šitādiem labāk ķerenes vai kariņus nespēlēt; lielās meitenes tagad zina, no kādiem nākamajiem vīriem izvairīties, uz kādiem bērniem labāk nekad neparakstīties; lielie puiši varbūt pat nokautrējušies vienkārši manierīgi lūr savās kabatās.
Un viens cits, kas kratās aizmugurē, izskatīdamies vairāk pēc aptrakuša indiāņa, jau nava nekāds glābējs, ne samierinoša konformisma nesējs, drīzāk aiz biksēm aizspraudis tam baltu karogu...
jājā, es jau pats varbūt esmu vainīgs, ka visu laiku dzīvojos kopā ar komandu, kuras parastais moto ir ”don’t give a fuck!” ar rezerves variantu ”gaarlaicīgi!!!11” – cilvēki ar absurdam atvērtu domāšanu & citās civilizācijās sakņotu uzvedības kodeksu.
Un joprojam nekādas intereses pret nolāpītām fona ekspektācijām...
|
|