|
May. 20th, 2009|12:55 am |
ārā smaržo pēc ozona un nakts (protams). pirms pāris minūtēm visos tuvējos kokos vēl karinājās pūkaini miglu mērkaķi, bet tad tikpat pēkšņi pazuda.
šie nu būs labākos medību laukos, bet es varētu tagad izdomāt kādu neriktīgu pasaku, ko saviem varbūt nekad nepiedzimstošajiem mazbērniem izstāstīt pirms gulētiešanas; tā lai viņiem redzamas tikai acis, lielas kā apakštases, kamēr paši čokurā sarāvušies trīc zem segas, bet tik šausmīgi uzmanīgi klausās.
Pēc visām tā arī nebijušajām vakara pasaciņām tagad jānoķer savā apdauzītajā bleķa & putna spalvu galvas rādžinā bezsamaņas tiešā translācija.
baigi sarežģīti, uh
|
|