|
May. 2nd, 2009|03:17 am |
|
Džona Frušantes pirmajā albumā man laikam vislabāk
patīk tā vieta/daļa/dziesma, kur fonā tiem bezgalīgajiem, galīgi traki bezsakarīgajiem,
skaņās izmisuši izlijušajiem & vientulīgajiem džē ef improviem ņemas kaukādi
random meitēni kā kaķēni, ik pa laikam ieņaudoties, maigi skrāpēdamies ņemoties riņķī apkārt pa
skaņu celiņu/taciņu vai piekrītoši iesmejoties uz blūza nošu feidautu fona...
un vispār nakts & pavsasara mūzika... |
|