Vēlos lai šodiena ātrāk
beigtos...
Degradējošas sajūtas mani
pārvērtušas par pussprāgušu mērkaķi.
Man ir drudzis, pusi dienas sajūta
kā zem hreņas, nemitīgas domas par pasaules ass nobīdes labošanu & tādā
garā...
No spoguļa pretim skatās tāds kā
nāves eņģelis ar skumjām acīm, un es patiešām nezinu, ko viņam lai saku...
Vakardiena bija pat pārsteidzoši
laba, salīdzinoši, protams.
Nu labi, tā jau ir, ka ne katru
dienu tevi ielūdz uz kaukādu pasēdēšanu pārdesmit ļautiņiem, kurā ar akustisko
koncertu uzstājas PrātaVētra. Protams, bez maksas, protams, ar to pilnīgo
kušanas sajūtu, enerģiju, ar koncertos nespēlētām dziesmām... Ar to auru, kā
vasaras saulrietu pie jūras, pludmalē ar visuzticamākajiem cilvēkiem līdzās.
Nu jā arī
Kazāks, HolšteinHolšte ar Upmaņmāru, Astronauti, u.c. tur bija – mūziķi jau uz
goda, bet salīdzinot ar augstākminētajiem viņi izskatās nu mazliet...
Par tiem
pašiem iepriekšminētajiem - emociju & dziesmu līmenī PV man ir līdzvērtīga
bītliem, pavisam nopietni! Sakiet, ko gribiet, es nekad nebiju domājis, ka ko
tādu teikšu; pirms pāris gadiem, kad šie vēl maldījās sevī ar plānajiem plāniem
par pasaules popmūzikas tirgus iekarošanu, es viņus ne sevišķi ieredzēju, bet
pēdējo gadu laikā viss ir diezgan mainījies. Protams, neviens no viņiem nav
Lenons vai Makartijs, bet iespējams, kā komanda viņi kopā ir pat labāki...
|