| plūdums & trauksme |
Feb. 6th, 2009|11:38 pm |
Vakardienas nakts/rīta lielākā daļa pagāja spēcīgā rokenrola sajūtā. Filozofiskās vētras pārauga muzikālās & otrādi... Man patīk, ka aizvien vairāk cilvēki man apkārt paliek cilvēciski jēdzīgāki, „ārpus rāmjiem domājošāki” (citāts) & aizvien vairāk ko jēdz no īstas rokmūzikas. Dažos mirkļos, daži no viņiem, dažos apstākļos pat tuvojas tam, lai būtu nosaucami par draugiem.
Atceros, kā mēs skrējām cauri Rīgai, tramvajā & ½ mākslinieku dzīvoklī Maskačkā runājām par būtiskām tēmām, un es visu laiku klaigāju & nevarēju vien aizvērties kā tāds trakais Dīns no Keruaka „Ceļā”. Jā, vēl šī rokenrola reize laikam bija viena no retajām, kad nesataisīju prastus sūdus, sarūgtinājumu citiem & tādā garā. Kaut gan, pie velna... tas atkal neizdevās, jo dzīvokļa saimniekam iztukšojām „gandrīz” visus alkohola krājumus, izēdām labu daļu paikas, bļaustījāmies 4-os naktī uz velna paraušanu. Jā, un es visu laiku viņam vaicāju, kāpēc tāds sērīgs skatiens...
Un vēl, beidzot ģimenē piepulcējusies
|
|