Gonzo Notes Nr.20 (1h.oI.o9)
Varētu teikt,
ka šodien par tiem velna grautiņiem klausīties nemitīgā tērgāšanā man nebija
nekāda dižā sajūsma. Diemžēl iespēju dzīvajā sekot līdzi visam palaidu garām kā
iespēju redzēt savas ausis. Tāpat no manas puses nedraud politoloģiski
analītisks spriedums, jo līst tik dziļi man absolūti nav vēlmes.
Tomēr pāris
frāzes pabira uz šo pusi:
1)
Par galveno: principā atbalstu vecā, liekā graušanas
& revolūcijas idejas. Bet ar nosacījumu, ja ir pietiekams pamats [bez
tukšiem solījumiem] par augšupejošas pēctecības nodrošināšanu. Un pat tagad mēs
pierādījām – sagraut mākam diezgan skaisti & ātri, bet kurš cels, kaut
lēni, bet pamatīgi? Citādi tā ir un paliek tikai zemiska degradēšanās līdz mēmu
lopiņu līmenim. Kā vecais zēns JFK teica: Neprasi, ko mīļā valsts, dzimtene dos
Tev! Vispirms domā, ko pats vari dot tās labā!
2)
Mums patiešām pietrūkst sakarīgu TV žurnālistu. Ir vai
nu izglītoti mīzēji, kā tas džeks no LNT (uzvārdā neiedziļinājos), kurš aizbēga
uz studiju pēc pirmās grūstīšanās, bet tiešajā ēterā lielījās kā pār viņu lidojusi
bruģakmeņu & pudeļu krusa. Viņa vietā nāca tas galīgi atsaldētais puisis ar
pilnīgu ielas leksiku, ar mazāk kā minimālu izglītības līmeni, kuram tiešām viss
lidoja garām. Bet puika Geste biš dabūja pa skaustu & tad visu atlikušo
laiku tupēja barikādē ar asti starp kājām; nu nebija nekas tik mirstams
lāčukam. To sauc tikai un vienīgi par vadošo mediju, sevis, sava darba
diskreditēšanu ļoti atbildīgā brīdī!
3)
Jā man ir pārsteigums par policistu, Alfas & MP
mazspēju. Jā, policijas gadījumā to var saistīt ar nonākšanu sirds &
birokrātiskā aparāta sadursmē. Bet spēcīgi nobruņotas elitārās policijas
vienības uzdevums ir nebūt suņadvēselēm. Nav runa par maksimāli fizisku
pret-agresiju, bet pašcieņa parādīšanu. Kaut, ja godīgi, redzot sadzērušos,
rēcošu, bravurīgu urļiku dancojam pa trafarētu policijas auto & sitot
stiklus, pat sevi cienoša policista vietā, es uzskatītu par savu pienākumu viņu
aiz kājām no raut uz mutes, tā lai zobi šņirkst & birst pret kapatu.
Rezumē: Žēl
par gļēvulību no visām atbildīgajām pusēm. Niknums pret to dažādu nacionalitāšu
urlu avangardu, kas vienīgo pasākuma jēgu saskatīja sadistiskā atrakcijā &
savas valsts izvarošanā...
|