| klusums |
Dec. 24th, 2008|01:08 am |
Tajā rītā mēs stāvējām Lielās upes malā.
Es domāju: "kāds klusums visapkārt..."
Viņa teica: "kāds klusums šeit"
Ne vēja dvesmas, rāms straumes plūdums.
Suņa tuvums, tam aizgūtnēm elpojot.
Tad norimstot.
Vēl klusāk kā vasaras naktī.
Nevis tukšais pilsētas nomales klusums naktī.
Piepildītais dabas klusums.
Dzirdami pilieni mīkstajā sniegā.
Pilieni no kailiem kokiem.
Kausējot sniegu ar savām guļošajām sirdīm...
Vieglajā upes dūmakā tīti egļu stāvi.
Tiem līdzīgs ir klusums. |
|