| ... paturpinot iepriekšējo |
Dec. 16th, 2008|09:50 pm |
Man gan šķeit, ka māksliniekus (neatkarīgi no sīkākas piederības) raksturo tas, ka viņi [mākslai & garu valstībai kalpojošie] var atļauties & ir tiesīgi pabīdīt robežas tālāk. Bet ne pārkāpt, nodarot kaitējumu citiem, protams!
Bija romiešiem tas teiciens: "Kas atļauts Jupiteram, nav atļaujams vērsim..." - diezgan precīzi raksturo arī manus uzskatus.
Negribu pilnīgi nolikt masu kultūru (popsa ir tā neko, vispār...) & kaukādu abstraktu "pelēko masu", bet...
Kad uz [patiešām] svarīgām, radošām, iekšēji stiprām personībām tas pats pūlis brēc un lādās, no sērijas "paskaties kāds viņš slimnieks, trakulis, narkomāns, pagāns, izlaidies maukurs" & tādā garā... Es saku: Paskaties uz sevīm - kādā vienaldzīgā pelēcībā & pūļa kultūras apātijā pats esi iestrēdzis un aizveries, lūdzu!
Un kā gan varu atturēties šajā sakarā nocitēt Manfeldi:
Tie, kas neuzdrīkstas plosīties, pārtiek no tiem, kam mēra sajūta
neeksistē.
/Andra Manfelde, Adata /
|
|