Dzīvojot pārdesmit kilometrus no reģiona galvenās bumbošanas vietas un klausoties militāro lidaparātu rēkoņā virs galvas, sajūta kā attālinātā un laika nogrieznī izstieptā mūsdienu versijā Hemingveja „Kam skanēs zvans”. Jācer, ka reiz pienāks laiks, kad spēcīgākās zemās frekvences mūsu zemē pārstās radīt sveši karaspēki, – to vietā nāks vīru balsis, basģitāras, bungas un pērkona duna.

Vakarnakt un šorīt, kopā ar tālo šāviņu rīboņu, Pērta skaņu telpa radīja visai spēcīgu atmosfēru.